Sree Valmiki Ramayana
Uttara Kanda
(Book 7)
Book 7
Chapter 31
1 tato rāmo mahātejā vismayāt punar eva hi
uvāca praṇato vākyam agastyam ṛṣisattamam
2 bhagavan kiṃ tadā lokāḥ śūnyā āsan dvijottama
dharṣaṇāṃ yatra na prāpto rāvaṇo rākṣaseśvaraḥ
3 utāho hīnavīryās te babhuvuḥ pṛthivīkṣitaḥ
bahiṣkṛtā varāstraiś ca bahavo nirjitā nṛpāḥ
4 rāghavasya vacaḥ śrutvā agastyo bhagavān ṛṣiḥ
uvāca rāmaṃ prahasan pitāmaha iveśvaram
5 sa evaṃ bādhamānas tu pārthivān pārthivarṣabha
cacāra rāvaṇo rāma pṛthivyāṃ pṛthivīpate
6 tato māhiṣmatīṃ nāma purīṃ svargapurīprabhām
saṃprāpto yatra sāmnidhyaṃ paramaṃ vasuretasaḥ
7 tulya āsīn nṛpas tasya pratāpād vasuretasaḥ
arjuno nāma yasyāgniḥ śarakuṇḍe śayaḥ sadā
8 tam eva divasaṃ so 'tha haihayādhipatir balī
arjuno narmadāṃ rantuṃ gataḥ strībhiḥ saheśvaraḥ
9 rāvaṇo rākṣasendras tu tasyāmātyān apṛcchata
kvārjuno vo nṛpaḥ so 'dya śīghram ākhyātum arhatha
10 rāvaṇo 'ham anuprāpto yuddhepsur nṛvareṇa tu
mamāgamanam avyagrair yuṣmābhiḥ saṃnivedyatām
11 ity evaṃ rāvaṇenoktās te 'mātyāḥ suvipaścitaḥ
abruvan rākṣasapatim asāmnidhyaṃ mahīpateḥ
12 śrutvā viśravasaḥ putraḥ paurāṇām arjunaṃ gatam
apasṛtyāgato vindhyaṃ himavatsaṃnibhaṃ girim
13 sa tam abhram ivāviṣṭam udbhrāntam iva medinīm
apaśyad rāvaṇo vindhyam ālikhantam ivāmbaram
14 sahasraśikharopetaṃ siṃhādhyuṣitakandaram
prapāta patitaiḥ śītaiḥ sāṭṭahāsam ivāmbubhiḥ
15 devadānavagandharvaiḥ sāpsarogaṇakiṃnaraiḥ
sāha strībhiḥ krīḍamānaiḥ svargabhūtaṃ mahocchrayam
16 nadībhiḥ syandamānābhir agatipratimaṃ jalam
sphuṭībhiś calajihvābhir vamantam iva viṣṭhitam
17 ulkāvantaṃ darīvantaṃ himavatsaṃnibhaṃ girim
paśyamānas tato vindhyaṃ rāvaṇo narmadāṃ yayau
18 calopalajalāṃ puṇyāṃ paścimodadhigāminīm
mahiṣaiḥ sṛmaraiḥ siṃhaiḥ śārdūlarkṣagajottamaiḥ
uṣṇābhitaptais tṛṣitaiḥ saṃkṣobhitajalāśayām
19 cakravākaiḥ sakāraṇḍaiḥ sahaṃsajalakukkuṭaiḥ
sārasaiś ca sadāmattaiḥ kokūjadbhiḥ samāvṛtām
20 phulladrumakṛtottaṃsāṃ cakravākayugastanīm
vistīrṇapulinaśroṇīṃ haṃsāvalisumekhalām
21 puṣpareṇvanuliptāṅgīṃ jalaphenāmalāṃśukām
jalāvagāhasaṃsparśāṃ phullotpalaśubhekṣaṇām
22 puṣpakād avaruhyāśu narmadāṃ saritāṃ varām
iṣṭām iva varāṃ nārīm avagāhya daśānanaḥ
23 sa tasyāḥ puline ramye nānākusumaśobhite
upopaviṣṭaḥ sacivaiḥ sārdhaṃ rākṣasapuṃgavaḥ
narmadā darśajaṃ harṣam āptavān rākṣaseśvaraḥ
24 tataḥ salīlaṃ prahasān rāvaṇo rākṣasādhipaḥ
uvāca sacivāṃs tatra mārīcaśukasāraṇān
25 eṣa raśmisahasreṇa jagat kṛtveva kāñcanam
tīkṣṇatāpakaraḥ sūryo nabhaso madhyam āsthitaḥ
mām āsīnaṃ viditveha candrāyāti divākaraḥ
26 narmadā jalaśītaś ca sugandhiḥ śramanāaśanaḥ
madbhayād anilo hy eṣa vāty asau susamāhitaḥ
27 iyaṃ cāpi saricchreṣṭhā narmadā narma vardhinī
līnamīnavihaṃgormiḥ sabhayevāṅganā sthitā
28 tad bhavantaḥ kṣatāḥ śastrair nṛpair indrasamair yudhi
candanasya raseneva rudhireṇa samukṣitāḥ
29 te yūyam avagāhadhvaṃ narmadāṃ śarmadāṃ nṛṇām
mahāpadmamukhā mattā gaṅgām iva mahāgajāḥ
30 asyāṃ snātvā mahānadyāṃ pāpmānaṃ vipramokṣyatha
31 aham apy atra puline śaradindusamaprabhe
puṣpopaharaṃ śanakaiḥ kariṣyāmi umāpateḥ
32 rāvaṇenaivam uktās tu mārīcaśukasāraṇāḥ
samahodaradhūmrākṣā narmadām avagāhire
33 rākṣasendragajais tais tu kṣobhyate narmadā nadī
vāmanāñjanapadmādyair gaṅgā iva mahāgajaiḥ
34 tatas te rākṣasāaḥ snātvā narmadāyā varāmbhasi
uttīrya puṣpāṇy ājahrur balyarthaṃ rāvaṇasya tu
35 narmadā puline ramye śubhrābhrasadṛśaprabhe
rākṣasendrair muhūrtena kṛtaḥ puṣpamayo giriḥ
36 puṣpeṣūpahṛteṣv eva rāvaṇo rākṣaseśvaraḥ
avatīrṇo nadīṃ snātuṃ gaṅgām iva mahāgajaḥ
37 tatra snātvā ca vidhivaj japtvā japyam anuttamam
narmadā salilāt tasmād uttatāra sa rāvaṇaḥ
38 rāvaṇaṃ prāñjaliṃ yāntam anvayuḥ saptarākṣasāḥ
yatra yatra sa yāti sma rāvaṇo rākṣasādhipaḥ
jāmbūnadamayaṃ liṅgaṃ tatra tatra sma nīyate
39 vālukavedimadhye tu tal liṅgaṃ sthāpya rāvaṇaḥ
arcayām āsa gandhaiś ca puṣpaiś cāmṛtagandhibhiḥ
40 tataḥ satām ārtiharaṃ haraṃ paraṃ; varapradaṃ candramayūkhabhūṣaṇam
samarcayitvā sa niśācaro jagau; prasārya hastān praṇanarta cāyatān
uvāca praṇato vākyam agastyam ṛṣisattamam
2 bhagavan kiṃ tadā lokāḥ śūnyā āsan dvijottama
dharṣaṇāṃ yatra na prāpto rāvaṇo rākṣaseśvaraḥ
3 utāho hīnavīryās te babhuvuḥ pṛthivīkṣitaḥ
bahiṣkṛtā varāstraiś ca bahavo nirjitā nṛpāḥ
4 rāghavasya vacaḥ śrutvā agastyo bhagavān ṛṣiḥ
uvāca rāmaṃ prahasan pitāmaha iveśvaram
5 sa evaṃ bādhamānas tu pārthivān pārthivarṣabha
cacāra rāvaṇo rāma pṛthivyāṃ pṛthivīpate
6 tato māhiṣmatīṃ nāma purīṃ svargapurīprabhām
saṃprāpto yatra sāmnidhyaṃ paramaṃ vasuretasaḥ
7 tulya āsīn nṛpas tasya pratāpād vasuretasaḥ
arjuno nāma yasyāgniḥ śarakuṇḍe śayaḥ sadā
8 tam eva divasaṃ so 'tha haihayādhipatir balī
arjuno narmadāṃ rantuṃ gataḥ strībhiḥ saheśvaraḥ
9 rāvaṇo rākṣasendras tu tasyāmātyān apṛcchata
kvārjuno vo nṛpaḥ so 'dya śīghram ākhyātum arhatha
10 rāvaṇo 'ham anuprāpto yuddhepsur nṛvareṇa tu
mamāgamanam avyagrair yuṣmābhiḥ saṃnivedyatām
11 ity evaṃ rāvaṇenoktās te 'mātyāḥ suvipaścitaḥ
abruvan rākṣasapatim asāmnidhyaṃ mahīpateḥ
12 śrutvā viśravasaḥ putraḥ paurāṇām arjunaṃ gatam
apasṛtyāgato vindhyaṃ himavatsaṃnibhaṃ girim
13 sa tam abhram ivāviṣṭam udbhrāntam iva medinīm
apaśyad rāvaṇo vindhyam ālikhantam ivāmbaram
14 sahasraśikharopetaṃ siṃhādhyuṣitakandaram
prapāta patitaiḥ śītaiḥ sāṭṭahāsam ivāmbubhiḥ
15 devadānavagandharvaiḥ sāpsarogaṇakiṃnaraiḥ
sāha strībhiḥ krīḍamānaiḥ svargabhūtaṃ mahocchrayam
16 nadībhiḥ syandamānābhir agatipratimaṃ jalam
sphuṭībhiś calajihvābhir vamantam iva viṣṭhitam
17 ulkāvantaṃ darīvantaṃ himavatsaṃnibhaṃ girim
paśyamānas tato vindhyaṃ rāvaṇo narmadāṃ yayau
18 calopalajalāṃ puṇyāṃ paścimodadhigāminīm
mahiṣaiḥ sṛmaraiḥ siṃhaiḥ śārdūlarkṣagajottamaiḥ
uṣṇābhitaptais tṛṣitaiḥ saṃkṣobhitajalāśayām
19 cakravākaiḥ sakāraṇḍaiḥ sahaṃsajalakukkuṭaiḥ
sārasaiś ca sadāmattaiḥ kokūjadbhiḥ samāvṛtām
20 phulladrumakṛtottaṃsāṃ cakravākayugastanīm
vistīrṇapulinaśroṇīṃ haṃsāvalisumekhalām
21 puṣpareṇvanuliptāṅgīṃ jalaphenāmalāṃśukām
jalāvagāhasaṃsparśāṃ phullotpalaśubhekṣaṇām
22 puṣpakād avaruhyāśu narmadāṃ saritāṃ varām
iṣṭām iva varāṃ nārīm avagāhya daśānanaḥ
23 sa tasyāḥ puline ramye nānākusumaśobhite
upopaviṣṭaḥ sacivaiḥ sārdhaṃ rākṣasapuṃgavaḥ
narmadā darśajaṃ harṣam āptavān rākṣaseśvaraḥ
24 tataḥ salīlaṃ prahasān rāvaṇo rākṣasādhipaḥ
uvāca sacivāṃs tatra mārīcaśukasāraṇān
25 eṣa raśmisahasreṇa jagat kṛtveva kāñcanam
tīkṣṇatāpakaraḥ sūryo nabhaso madhyam āsthitaḥ
mām āsīnaṃ viditveha candrāyāti divākaraḥ
26 narmadā jalaśītaś ca sugandhiḥ śramanāaśanaḥ
madbhayād anilo hy eṣa vāty asau susamāhitaḥ
27 iyaṃ cāpi saricchreṣṭhā narmadā narma vardhinī
līnamīnavihaṃgormiḥ sabhayevāṅganā sthitā
28 tad bhavantaḥ kṣatāḥ śastrair nṛpair indrasamair yudhi
candanasya raseneva rudhireṇa samukṣitāḥ
29 te yūyam avagāhadhvaṃ narmadāṃ śarmadāṃ nṛṇām
mahāpadmamukhā mattā gaṅgām iva mahāgajāḥ
30 asyāṃ snātvā mahānadyāṃ pāpmānaṃ vipramokṣyatha
31 aham apy atra puline śaradindusamaprabhe
puṣpopaharaṃ śanakaiḥ kariṣyāmi umāpateḥ
32 rāvaṇenaivam uktās tu mārīcaśukasāraṇāḥ
samahodaradhūmrākṣā narmadām avagāhire
33 rākṣasendragajais tais tu kṣobhyate narmadā nadī
vāmanāñjanapadmādyair gaṅgā iva mahāgajaiḥ
34 tatas te rākṣasāaḥ snātvā narmadāyā varāmbhasi
uttīrya puṣpāṇy ājahrur balyarthaṃ rāvaṇasya tu
35 narmadā puline ramye śubhrābhrasadṛśaprabhe
rākṣasendrair muhūrtena kṛtaḥ puṣpamayo giriḥ
36 puṣpeṣūpahṛteṣv eva rāvaṇo rākṣaseśvaraḥ
avatīrṇo nadīṃ snātuṃ gaṅgām iva mahāgajaḥ
37 tatra snātvā ca vidhivaj japtvā japyam anuttamam
narmadā salilāt tasmād uttatāra sa rāvaṇaḥ
38 rāvaṇaṃ prāñjaliṃ yāntam anvayuḥ saptarākṣasāḥ
yatra yatra sa yāti sma rāvaṇo rākṣasādhipaḥ
jāmbūnadamayaṃ liṅgaṃ tatra tatra sma nīyate
39 vālukavedimadhye tu tal liṅgaṃ sthāpya rāvaṇaḥ
arcayām āsa gandhaiś ca puṣpaiś cāmṛtagandhibhiḥ
40 tataḥ satām ārtiharaṃ haraṃ paraṃ; varapradaṃ candramayūkhabhūṣaṇam
samarcayitvā sa niśācaro jagau; prasārya hastān praṇanarta cāyatān
Book 7
Chapter 32
1 narmadā puline yatra rākṣasendraḥ sa rāvaṇaḥ
puṣpopahāraṃ kurute tasmād deśād adūrataḥ
2 arjuno jayatāṃ śreṣṭho māhiṣmatyāḥ patiḥ prabhuḥ
krīḍite saha nārībhir narmadātoyam āśritaḥ
3 tāsāṃ madhyagato rāja rarāja sa tato 'rjunaḥ
kareṇūnāṃ sahasrasya madhyastha iva kuñjaraḥ
4 jijñāsuḥ sa tu bāhūnāṃ sahasrasyottamaṃ balam
rurodha narmadā vegaṃ bāhubhiḥ sa tadārjunaḥ
5 kārtavīryabhujāsetuṃ taj jalaṃ prāpya nirmalam
kūlāpahāraṃ kurvāṇaṃ pratisrotaḥ pradhāvati
6 samīnanakramakaraḥ sapuṣpakuśasaṃstaraḥ
sa narmadāmbhaso vegaḥ prāvṛṭkāla ivābabhau
7 sa vegaḥ kārtavīryeṇa saṃpreṣiṭa ivāmbhasaḥ
puṣpopahāraṃ tat sarvaṃ rāvaṇasya jahāra ha
8 rāvaṇo 'rdhasamāptaṃ tu utsṛjya niyamaṃ tadā
narmadāṃ paśyate kāntāṃ pratikūlāṃ yathā priyām
9 paścimena tu taṃ dṛṣṭvā sāgarodgārasaṃnibham
vardhantam ambhaso vegaṃ pūrvām āśāṃ praviśya tu
10 tato 'nudbhrāntaśakunāṃ svābhāvye parame sthitām
nirvikārāṅganābhāsāṃ paśyate rāvaṇo nadīm
11 savyetarakarāṅgulyā saśabdaṃ ca daśānanaḥ
vegaprabhavam anveṣṭuṃ so 'diśac chukasāraṇau
12 tau tu rāvaṇasaṃdiṣṭau bhrātarau śukasāraṇau
vyomāntaracarau vīrau prasthitau paścimonmukhau
13 ardhayojanamātraṃ tu gatvā tau tu niśācarau
paśyetāṃ puruṣaṃ toye krīḍantaṃ saha yoṣitam
14 bṛhatsālapratīkaśaṃ toyavyākulamūrdhajam
madaraktāntanayanaṃ madanākāravarcasaṃ
15 nadīṃ bāhusahasreṇa rundhantam arimardanam
giriṃ pādasahasreṇa rundhantam iva medinīm
16 bālānāṃ varanārīṇāṃ sahasreṇābhisaṃvṛtam
samadānāṃ kareṇūnāṃ sahasreṇeva kuñjaram
17 tam adbhutatamaṃ dṛṣṭvā rākṣasau śukasāraṇau
saṃnivṛttāv upāgamya rāvaṇaṃ tam athocatuḥ
18 bṛhatsālapratīkāśaḥ ko 'py asau rākṣaseśvara
narmadāṃ rodhavad ruddhvā krīḍāpayati yoṣitaḥ
19 tena bāhusahasreṇa saṃniruddhajalā nadī
sāgarodgārasaṃkāśān udgārān sṛjate muhuḥ
20 ity evaṃ bhāṣamāṇau tau niśamya śukasāraṇau
rāvaṇo 'rjuna ity uktvā uttasthau yuddhalālasaḥ
21 arjunābhimukhe tasmin prasthite rākṣaseśvare
sakṛd eva kṛto rāvaḥ saraktaḥ preṣito ghanaiḥ
22 mahodaramahāpārśvadhūmrākṣaśukasāraṇaiḥ
saṃvṛto rākṣasendras tu tatrāgād yatra so 'rjunaḥ
23 nātidīrgheṇa kālena sa tato rākṣaso balī
taṃ narmadā hradaṃ bhīmam ājagāmāñjanaprabhaḥ
24 sa tatra strīparivṛtaṃ vāśitābhir iva dvipam
narendraṃ paśyate rājā rākṣasānāṃ tadārjunam
25 sa roṣād raktanayano rākṣasendro baloddhataḥ
ity evam arjunāmātyān āha gambhīrayā girā
26 amātyāḥ kṣipram ākhyāta haihayasya nṛpasya vai
yuddhārthaṃ samanuprāpto rāvaṇo nāma nāmataḥ
27 rāvaṇasya vacaḥ śrutvā mantriṇo 'thārjunasya te
uttasthuḥ sāyudhās taṃ ca rāvaṇaṃ vākyam abruvan
28 yuddhasya kālo vijñātaḥ sādhu bhoḥ sādhu rāvaṇa
yaḥ kṣībaṃ strīvṛtaṃ caiva yoddhum icchāmi no nṛpam
vāśitāmadhyagaṃ mattaṃ śārdūla iva kuñjaram
29 kṣamasvādya daśagrīva uṣyatāṃ rajanī tvayā
yuddhaśraddhā tu yady asti śvas tāta samare 'rjunam
30 yadi vāpi tvarā tubhyaṃ yuddhatṛṣṇāsamāvṛtā
nihatyāsmāṃs tato yuddham arjunenopayāsyasi
31 tatas te rāvaṇāmātyair amātyāḥ pārthivasya tu
sūditāś cāpi te yuddhe bhakṣitāś ca bubhukṣitaiḥ
32 tato halahalāśabdo narmadā tira ābabhau
arjunasyānuyātrāṇāṃ rāvaṇasya ca mantriṇām
33 iṣubhis tomaraiḥ śūlair vajrakalpaiḥ sakarṣaṇaiḥ
sarāvaṇān ardayantaḥ samantāt samabhidrutāḥ
34 haihayādhipayodhānāṃ vega āsīt sudāruṇaḥ
sanakramīnamakarasamudrasyeva nisvanaḥ
35 rāvaṇasya tu te 'mātyāḥ prahastaśukasāraṇāḥ
kārtavīryabalaṃ kruddhā nirdahanty agnitejasaḥ
36 arjunāya tu tat karma rāvaṇasya samantriṇaḥ
krīḍamānāya kathitaṃ puruṣair dvārarakṣibhiḥ
37 uktvā na bhetavyam iti strījanaṃ sa tato 'rjunaḥ
uttatāra jalāt tasmād gaṅgātoyād ivāñjanaḥ
38 krodhadūṣitanetras tu sa tato 'rjuna pāvakaḥ
prajajvāla mahāghoro yugānta iva pāvakaḥ
39 sa tūrṇataram ādāya varahemāṅgado gadām
abhidravati rakṣāṃsi tamāṃsīva divākaraḥ
40 bāhuvikṣepakaraṇāṃ samudyamya mahāgadām
gāruṇaṃ vegam āsthāya āpapātaiva so 'rjunaḥ
41 tasya margaṃ samāvṛtya vindhyo 'rkasyeva parvataḥ
sthito vindhya ivākampyaḥ prahasto musalāyudhaḥ
42 tato 'sya musalaṃ ghoraṃ lohabaddhaṃ madoddhataḥ
prahastaḥ preṣayan kruddho rarāsa ca yathāmbudaḥ
43 tasyāgre musalasyāgnir aśokāpīḍasaṃnibhaḥ
prahastakaramuktasya babhūva pradahann iva
44 ādhāvamānaṃ musalaṃ kārtavīryas tadārjunaḥ
nipuṇaṃ vañcayām āsa sagado gajavikramaḥ
45 tatas tam abhidudrāva prahastaṃ haihayādhipaḥ
bhrāmayāṇo gadāṃ gurvīṃ pañcabāhuśatocchrayām
46 tenāhato 'tivegena prahasto gadayā tadā
nipapāta sthitaḥ śailo vajrivajrahato yathā
47 prahastaṃ patitaṃ dṛṣṭvā mārīcaśukasāaraṇāḥ
samahodaradhūmrākṣā apasṛptā raṇājirāt
48 apakrānteṣv amātyeṣu prahaste ca nipātite
rāvaṇo 'bhyadravat tūrṇam arjunaṃ nṛpasattamam
49 sahasrabāhos tad yuddhaṃ viṃśadbāhoś ca dāruṇam
nṛparākṣasayos tatra ārabdhaṃ lomaharṣaṇam
50 sāgarāv iva saṃkṣubdhau calamūlāv ivācalau
tejoyuktāv ivādityau pradahantāv ivānalau
51 baloddhatau yathā nāgau vāśitārthe yathā vṛṣau
meghāv iva vinardantau siṃhāv iva balotkaṭau
52 rudrakālāv iva kruddhau tau tathā rākasārjunau
parasparaṃ gadābhyāṃ tau tāḍayām āsatur bhṛśam
53 vajraprahārān acalā yathā ghorān viṣehire
gadāprahārāṃs tadvat tau sahete nararākṣasau
54 yathāśaniravebhyas tu jāyate vai pratiśrutiḥ
tathā tābhyāṃ gadāpātair diśaḥ sarvāḥ pratiśrutāḥ
55 arjunasya gadā sā tu pātyamānāhitorasi
kāñcanābhaṃ nabhaś cakre vidyutsaudāmanī yathā
56 tathaiva rāvaṇenāpi pātyamānā muhur muhuḥ
arjunorasi nirbhāti gadokleva mahāgirau
57 nārjunaḥ khedam āpnoti na rākṣasagaṇeśvaraḥ
samam āsīt tayor yuddhaṃ yathā pūrvaṃ balīndrayoḥ
58 śṛṅgair maharṣabhau yadvad dantāgrair iva kuñjarau
parasparaṃ vinighnantau nararākṣasasattamau
59 tato 'rjunena kruddhena sarvaprāṇena sā gadā
stanayor antare muktā rāvaṇasya mahāhave
60 varadānakṛtatrāṇe sā gadā rāvaṇorasi
durbaleva yathā senā dvidhābhūtāpatat kṣitau
61 sa tv arjunapramuktena gadāpātena rāvaṇaḥ
apāsarpad dhanurmātraṃ niṣasāada ca niṣṭanan
62 sa vihvalaṃ tad ālakṣya daśagrīvaṃ tato 'rjunaḥ
sahasā pratijagrāha garutmān iva pannagam
63 sa taṃ bāhusahasreṇa balād gṛhya daśānanam
babandha balavān rājā baliṃ nārāyaṇo yathā
64 badhyamāne daśagrīve siddhacāraṇadevatāḥ
sādhvīti vādinaḥ puṣpaiḥ kiranty arjunamūrdhani
65 vyāghro mṛgam ivādāya siṃharāḍ iva dantinam
rarāsa haihayo rājā harṣād ambudavan muhuḥ
66 prahastas tu samāśvasto dṛṣṭvā baddhaṃ daśānanam
saha tai rākasaiḥ kruddha abhidudrāva pārthivam
67 naktaṃcarāṇāṃ vegas tu teṣām āpatatāṃ babhau
uddhṛta ātapāpāye samudrāṇām ivādbhutaḥ
68 muñca muñceti bhāṣantas tiṣṭha tiṣṭheti cāsakṛt
musalāni ca śūlāni utsasarjus tadārjune
69 aprāptāny eva tāny āśu asaṃbhrāntas tadārjunaḥ
āyudhāny amarārīṇāṃ jagrāha ripusūdanaḥ
70 tatas tair eva rakṣāṃsi durdharaiḥ pravarāyudhaiḥ
bhittvā vidrāvayām āsa vāyur ambudharān iva
71 rākṣasāṃs trāsayitvā tu kārtavīryārjunas tadā
rāvaṇaṃ gṛhya nagaraṃ praviveśa suhṛdvṛtaḥ
72 sa kīryamāṇaḥ kusumākṣatotkarair; dvijaiḥ sapauraiḥ puruhūtasaṃnibhaḥ
tadārjunaḥ saṃpraviveśa tāṃ purīṃ; baliṃ nigṛhyaiva sahasralocanaḥ
puṣpopahāraṃ kurute tasmād deśād adūrataḥ
2 arjuno jayatāṃ śreṣṭho māhiṣmatyāḥ patiḥ prabhuḥ
krīḍite saha nārībhir narmadātoyam āśritaḥ
3 tāsāṃ madhyagato rāja rarāja sa tato 'rjunaḥ
kareṇūnāṃ sahasrasya madhyastha iva kuñjaraḥ
4 jijñāsuḥ sa tu bāhūnāṃ sahasrasyottamaṃ balam
rurodha narmadā vegaṃ bāhubhiḥ sa tadārjunaḥ
5 kārtavīryabhujāsetuṃ taj jalaṃ prāpya nirmalam
kūlāpahāraṃ kurvāṇaṃ pratisrotaḥ pradhāvati
6 samīnanakramakaraḥ sapuṣpakuśasaṃstaraḥ
sa narmadāmbhaso vegaḥ prāvṛṭkāla ivābabhau
7 sa vegaḥ kārtavīryeṇa saṃpreṣiṭa ivāmbhasaḥ
puṣpopahāraṃ tat sarvaṃ rāvaṇasya jahāra ha
8 rāvaṇo 'rdhasamāptaṃ tu utsṛjya niyamaṃ tadā
narmadāṃ paśyate kāntāṃ pratikūlāṃ yathā priyām
9 paścimena tu taṃ dṛṣṭvā sāgarodgārasaṃnibham
vardhantam ambhaso vegaṃ pūrvām āśāṃ praviśya tu
10 tato 'nudbhrāntaśakunāṃ svābhāvye parame sthitām
nirvikārāṅganābhāsāṃ paśyate rāvaṇo nadīm
11 savyetarakarāṅgulyā saśabdaṃ ca daśānanaḥ
vegaprabhavam anveṣṭuṃ so 'diśac chukasāraṇau
12 tau tu rāvaṇasaṃdiṣṭau bhrātarau śukasāraṇau
vyomāntaracarau vīrau prasthitau paścimonmukhau
13 ardhayojanamātraṃ tu gatvā tau tu niśācarau
paśyetāṃ puruṣaṃ toye krīḍantaṃ saha yoṣitam
14 bṛhatsālapratīkaśaṃ toyavyākulamūrdhajam
madaraktāntanayanaṃ madanākāravarcasaṃ
15 nadīṃ bāhusahasreṇa rundhantam arimardanam
giriṃ pādasahasreṇa rundhantam iva medinīm
16 bālānāṃ varanārīṇāṃ sahasreṇābhisaṃvṛtam
samadānāṃ kareṇūnāṃ sahasreṇeva kuñjaram
17 tam adbhutatamaṃ dṛṣṭvā rākṣasau śukasāraṇau
saṃnivṛttāv upāgamya rāvaṇaṃ tam athocatuḥ
18 bṛhatsālapratīkāśaḥ ko 'py asau rākṣaseśvara
narmadāṃ rodhavad ruddhvā krīḍāpayati yoṣitaḥ
19 tena bāhusahasreṇa saṃniruddhajalā nadī
sāgarodgārasaṃkāśān udgārān sṛjate muhuḥ
20 ity evaṃ bhāṣamāṇau tau niśamya śukasāraṇau
rāvaṇo 'rjuna ity uktvā uttasthau yuddhalālasaḥ
21 arjunābhimukhe tasmin prasthite rākṣaseśvare
sakṛd eva kṛto rāvaḥ saraktaḥ preṣito ghanaiḥ
22 mahodaramahāpārśvadhūmrākṣaśukasāraṇaiḥ
saṃvṛto rākṣasendras tu tatrāgād yatra so 'rjunaḥ
23 nātidīrgheṇa kālena sa tato rākṣaso balī
taṃ narmadā hradaṃ bhīmam ājagāmāñjanaprabhaḥ
24 sa tatra strīparivṛtaṃ vāśitābhir iva dvipam
narendraṃ paśyate rājā rākṣasānāṃ tadārjunam
25 sa roṣād raktanayano rākṣasendro baloddhataḥ
ity evam arjunāmātyān āha gambhīrayā girā
26 amātyāḥ kṣipram ākhyāta haihayasya nṛpasya vai
yuddhārthaṃ samanuprāpto rāvaṇo nāma nāmataḥ
27 rāvaṇasya vacaḥ śrutvā mantriṇo 'thārjunasya te
uttasthuḥ sāyudhās taṃ ca rāvaṇaṃ vākyam abruvan
28 yuddhasya kālo vijñātaḥ sādhu bhoḥ sādhu rāvaṇa
yaḥ kṣībaṃ strīvṛtaṃ caiva yoddhum icchāmi no nṛpam
vāśitāmadhyagaṃ mattaṃ śārdūla iva kuñjaram
29 kṣamasvādya daśagrīva uṣyatāṃ rajanī tvayā
yuddhaśraddhā tu yady asti śvas tāta samare 'rjunam
30 yadi vāpi tvarā tubhyaṃ yuddhatṛṣṇāsamāvṛtā
nihatyāsmāṃs tato yuddham arjunenopayāsyasi
31 tatas te rāvaṇāmātyair amātyāḥ pārthivasya tu
sūditāś cāpi te yuddhe bhakṣitāś ca bubhukṣitaiḥ
32 tato halahalāśabdo narmadā tira ābabhau
arjunasyānuyātrāṇāṃ rāvaṇasya ca mantriṇām
33 iṣubhis tomaraiḥ śūlair vajrakalpaiḥ sakarṣaṇaiḥ
sarāvaṇān ardayantaḥ samantāt samabhidrutāḥ
34 haihayādhipayodhānāṃ vega āsīt sudāruṇaḥ
sanakramīnamakarasamudrasyeva nisvanaḥ
35 rāvaṇasya tu te 'mātyāḥ prahastaśukasāraṇāḥ
kārtavīryabalaṃ kruddhā nirdahanty agnitejasaḥ
36 arjunāya tu tat karma rāvaṇasya samantriṇaḥ
krīḍamānāya kathitaṃ puruṣair dvārarakṣibhiḥ
37 uktvā na bhetavyam iti strījanaṃ sa tato 'rjunaḥ
uttatāra jalāt tasmād gaṅgātoyād ivāñjanaḥ
38 krodhadūṣitanetras tu sa tato 'rjuna pāvakaḥ
prajajvāla mahāghoro yugānta iva pāvakaḥ
39 sa tūrṇataram ādāya varahemāṅgado gadām
abhidravati rakṣāṃsi tamāṃsīva divākaraḥ
40 bāhuvikṣepakaraṇāṃ samudyamya mahāgadām
gāruṇaṃ vegam āsthāya āpapātaiva so 'rjunaḥ
41 tasya margaṃ samāvṛtya vindhyo 'rkasyeva parvataḥ
sthito vindhya ivākampyaḥ prahasto musalāyudhaḥ
42 tato 'sya musalaṃ ghoraṃ lohabaddhaṃ madoddhataḥ
prahastaḥ preṣayan kruddho rarāsa ca yathāmbudaḥ
43 tasyāgre musalasyāgnir aśokāpīḍasaṃnibhaḥ
prahastakaramuktasya babhūva pradahann iva
44 ādhāvamānaṃ musalaṃ kārtavīryas tadārjunaḥ
nipuṇaṃ vañcayām āsa sagado gajavikramaḥ
45 tatas tam abhidudrāva prahastaṃ haihayādhipaḥ
bhrāmayāṇo gadāṃ gurvīṃ pañcabāhuśatocchrayām
46 tenāhato 'tivegena prahasto gadayā tadā
nipapāta sthitaḥ śailo vajrivajrahato yathā
47 prahastaṃ patitaṃ dṛṣṭvā mārīcaśukasāaraṇāḥ
samahodaradhūmrākṣā apasṛptā raṇājirāt
48 apakrānteṣv amātyeṣu prahaste ca nipātite
rāvaṇo 'bhyadravat tūrṇam arjunaṃ nṛpasattamam
49 sahasrabāhos tad yuddhaṃ viṃśadbāhoś ca dāruṇam
nṛparākṣasayos tatra ārabdhaṃ lomaharṣaṇam
50 sāgarāv iva saṃkṣubdhau calamūlāv ivācalau
tejoyuktāv ivādityau pradahantāv ivānalau
51 baloddhatau yathā nāgau vāśitārthe yathā vṛṣau
meghāv iva vinardantau siṃhāv iva balotkaṭau
52 rudrakālāv iva kruddhau tau tathā rākasārjunau
parasparaṃ gadābhyāṃ tau tāḍayām āsatur bhṛśam
53 vajraprahārān acalā yathā ghorān viṣehire
gadāprahārāṃs tadvat tau sahete nararākṣasau
54 yathāśaniravebhyas tu jāyate vai pratiśrutiḥ
tathā tābhyāṃ gadāpātair diśaḥ sarvāḥ pratiśrutāḥ
55 arjunasya gadā sā tu pātyamānāhitorasi
kāñcanābhaṃ nabhaś cakre vidyutsaudāmanī yathā
56 tathaiva rāvaṇenāpi pātyamānā muhur muhuḥ
arjunorasi nirbhāti gadokleva mahāgirau
57 nārjunaḥ khedam āpnoti na rākṣasagaṇeśvaraḥ
samam āsīt tayor yuddhaṃ yathā pūrvaṃ balīndrayoḥ
58 śṛṅgair maharṣabhau yadvad dantāgrair iva kuñjarau
parasparaṃ vinighnantau nararākṣasasattamau
59 tato 'rjunena kruddhena sarvaprāṇena sā gadā
stanayor antare muktā rāvaṇasya mahāhave
60 varadānakṛtatrāṇe sā gadā rāvaṇorasi
durbaleva yathā senā dvidhābhūtāpatat kṣitau
61 sa tv arjunapramuktena gadāpātena rāvaṇaḥ
apāsarpad dhanurmātraṃ niṣasāada ca niṣṭanan
62 sa vihvalaṃ tad ālakṣya daśagrīvaṃ tato 'rjunaḥ
sahasā pratijagrāha garutmān iva pannagam
63 sa taṃ bāhusahasreṇa balād gṛhya daśānanam
babandha balavān rājā baliṃ nārāyaṇo yathā
64 badhyamāne daśagrīve siddhacāraṇadevatāḥ
sādhvīti vādinaḥ puṣpaiḥ kiranty arjunamūrdhani
65 vyāghro mṛgam ivādāya siṃharāḍ iva dantinam
rarāsa haihayo rājā harṣād ambudavan muhuḥ
66 prahastas tu samāśvasto dṛṣṭvā baddhaṃ daśānanam
saha tai rākasaiḥ kruddha abhidudrāva pārthivam
67 naktaṃcarāṇāṃ vegas tu teṣām āpatatāṃ babhau
uddhṛta ātapāpāye samudrāṇām ivādbhutaḥ
68 muñca muñceti bhāṣantas tiṣṭha tiṣṭheti cāsakṛt
musalāni ca śūlāni utsasarjus tadārjune
69 aprāptāny eva tāny āśu asaṃbhrāntas tadārjunaḥ
āyudhāny amarārīṇāṃ jagrāha ripusūdanaḥ
70 tatas tair eva rakṣāṃsi durdharaiḥ pravarāyudhaiḥ
bhittvā vidrāvayām āsa vāyur ambudharān iva
71 rākṣasāṃs trāsayitvā tu kārtavīryārjunas tadā
rāvaṇaṃ gṛhya nagaraṃ praviveśa suhṛdvṛtaḥ
72 sa kīryamāṇaḥ kusumākṣatotkarair; dvijaiḥ sapauraiḥ puruhūtasaṃnibhaḥ
tadārjunaḥ saṃpraviveśa tāṃ purīṃ; baliṃ nigṛhyaiva sahasralocanaḥ
Book 7
Chapter 33
1 rāvaṇagrahaṇaṃ tat tu vāyugrahaṇasaṃnibham
ṛṣiḥ pulastyaḥ śuśrāva kathitaṃ divi daivataiḥ
2 tataḥ putrasutasnehāt kampyamāno mahādhṛtiḥ
māhiṣmatīpatiṃ draṣṭum ājagāma mahān ṛṣiḥ
3 sa vāyumārgam āsthāya vāyutulyagatir dvijaḥ
purīṃ māhiṣmatīṃ prāpto manaḥsaṃtāpavikramaḥ
4 so 'marāvatisaṃkāśāṃ hṛṣṭapuṣṭajanāvṛtām
praviveśa purīṃ brahmā indrasyevāmarāvatīm
5 pādacāram ivādityaṃ niṣpatantaṃ sudurdṛśam
tatas te pratyabhijñāya arjunāya nyavedayan
6 pulastya iti taṃ śrutvā vacanaṃ haihayādhipaḥ
śirasy añjalim uddhṛtya pratyudgacchad dvijottamam
7 purohito 'syā gṛhyārghyaṃ madhuparkaṃ tathāiva ca
purastāt prayayau rājña indrasyeva bṛhaspatiḥ
8 tatas tam ṛṣim āyāntam udyantam iva bhāskaram
arjuno dṛśya saṃprāptaṃ vavandendra iveśvaram
9 sa tasya madhuparkaṃ ca pādyam arghyaṃ ca dāpayan
pulastyam āha rājendro harṣagadgadayā girā
10 adyeyam amarāvatyā tulyā māhiṣmatī kṛtā
adyāhaṃ tu dvijendrendra yasmāt paśyāmi durdṛśam
11 adya me kuśalaṃ deva adya me kulam uddhṛtam
yat te devagaṇair vandyau vande 'haṃ caraṇāv imau
12 idaṃ rājyam ime putrā ime dārā ime vayam
brahman kiṃ kurma kiṃ kāryam ājñāpayatu no bhavān
13 taṃ dharme 'gniṣu bhṛtyeṣu śivaṃ pṛṣṭvātha pārthivam
pulastyovāca rājānaṃ haihayānāṃ tadārjunam
14 rājendrāmalapadmākṣapūrṇacandranibhānana
atulaṃ te balaṃ yena daśagrīvas tvayā jitaḥ
15 bhayād yasyāvatiṣṭhetāṃ niṣpandau sāgarānilau
so 'yam adya tvayā baddhaḥ pautro me 'tīvadurjayaḥ
16 tat putraka yaśaḥ sphītaṃ nāma viśrāvitaṃ tvayā
madvākyād yācyamāno 'dya muñca vatsa daśānanam
17 pulastyājñāṃ sa gṛhyātha akiṃcanavaco 'rjunaḥ
mumoca pārthivendrendro rākṣasendraṃ prahṛṣṭavat
18 sa taṃ pramuktvā tridaśārim arjunaḥ; prapūjya divyābharaṇasragambaraiḥ
ahiṃsākaṃ sakhyam upetya sāgnikaṃ; praṇamya sa brahmasutaṃ gṛhaṃ yayau
19 pulastyenāpi saṃgamya rākṣasendraḥ pratāpavān
pariṣvaṅgakṛtātithyo lajjamāno visarjitaḥ
20 pitāmahasutaś cāpi pulastyo munisattamaḥ
mocayitvā daśagrīvaṃ brahmalokaṃ jagāma saḥ
21 evaṃ sa rāvaṇaḥ prāptaḥ kārtavīryāt tu dharṣaṇāt
pulastyavacanāc cāpi punar mokṣam avāptavān
22 evaṃ balibhyo balinaḥ santi rāghavanandana
nāvajñā parataḥ kāryā ya icchec chreya ātmanaḥ
23 tataḥ sa rājā piśitāśanānāṃ; sahasrabāhor upalabhya maitrīm
punar narāṇāṃ kadanaṃ cakāra; cacāra sarvāṃ pṛthivīṃ ca darpāt
ṛṣiḥ pulastyaḥ śuśrāva kathitaṃ divi daivataiḥ
2 tataḥ putrasutasnehāt kampyamāno mahādhṛtiḥ
māhiṣmatīpatiṃ draṣṭum ājagāma mahān ṛṣiḥ
3 sa vāyumārgam āsthāya vāyutulyagatir dvijaḥ
purīṃ māhiṣmatīṃ prāpto manaḥsaṃtāpavikramaḥ
4 so 'marāvatisaṃkāśāṃ hṛṣṭapuṣṭajanāvṛtām
praviveśa purīṃ brahmā indrasyevāmarāvatīm
5 pādacāram ivādityaṃ niṣpatantaṃ sudurdṛśam
tatas te pratyabhijñāya arjunāya nyavedayan
6 pulastya iti taṃ śrutvā vacanaṃ haihayādhipaḥ
śirasy añjalim uddhṛtya pratyudgacchad dvijottamam
7 purohito 'syā gṛhyārghyaṃ madhuparkaṃ tathāiva ca
purastāt prayayau rājña indrasyeva bṛhaspatiḥ
8 tatas tam ṛṣim āyāntam udyantam iva bhāskaram
arjuno dṛśya saṃprāptaṃ vavandendra iveśvaram
9 sa tasya madhuparkaṃ ca pādyam arghyaṃ ca dāpayan
pulastyam āha rājendro harṣagadgadayā girā
10 adyeyam amarāvatyā tulyā māhiṣmatī kṛtā
adyāhaṃ tu dvijendrendra yasmāt paśyāmi durdṛśam
11 adya me kuśalaṃ deva adya me kulam uddhṛtam
yat te devagaṇair vandyau vande 'haṃ caraṇāv imau
12 idaṃ rājyam ime putrā ime dārā ime vayam
brahman kiṃ kurma kiṃ kāryam ājñāpayatu no bhavān
13 taṃ dharme 'gniṣu bhṛtyeṣu śivaṃ pṛṣṭvātha pārthivam
pulastyovāca rājānaṃ haihayānāṃ tadārjunam
14 rājendrāmalapadmākṣapūrṇacandranibhānana
atulaṃ te balaṃ yena daśagrīvas tvayā jitaḥ
15 bhayād yasyāvatiṣṭhetāṃ niṣpandau sāgarānilau
so 'yam adya tvayā baddhaḥ pautro me 'tīvadurjayaḥ
16 tat putraka yaśaḥ sphītaṃ nāma viśrāvitaṃ tvayā
madvākyād yācyamāno 'dya muñca vatsa daśānanam
17 pulastyājñāṃ sa gṛhyātha akiṃcanavaco 'rjunaḥ
mumoca pārthivendrendro rākṣasendraṃ prahṛṣṭavat
18 sa taṃ pramuktvā tridaśārim arjunaḥ; prapūjya divyābharaṇasragambaraiḥ
ahiṃsākaṃ sakhyam upetya sāgnikaṃ; praṇamya sa brahmasutaṃ gṛhaṃ yayau
19 pulastyenāpi saṃgamya rākṣasendraḥ pratāpavān
pariṣvaṅgakṛtātithyo lajjamāno visarjitaḥ
20 pitāmahasutaś cāpi pulastyo munisattamaḥ
mocayitvā daśagrīvaṃ brahmalokaṃ jagāma saḥ
21 evaṃ sa rāvaṇaḥ prāptaḥ kārtavīryāt tu dharṣaṇāt
pulastyavacanāc cāpi punar mokṣam avāptavān
22 evaṃ balibhyo balinaḥ santi rāghavanandana
nāvajñā parataḥ kāryā ya icchec chreya ātmanaḥ
23 tataḥ sa rājā piśitāśanānāṃ; sahasrabāhor upalabhya maitrīm
punar narāṇāṃ kadanaṃ cakāra; cacāra sarvāṃ pṛthivīṃ ca darpāt
Book 7
Chapter 34
1 arjunena vimuktas tu rāvaṇo rākṣasādhipaḥ
cacāra pṛthivīṃ sarvām anirviṇṇas tathā kṛtaḥ
2 rākṣasaṃ vā manuṣyaṃ vā śṛṇute yaṃ balādhikam
rāvaṇas taṃ samāsādya yuddhe hvayati darpitaḥ
3 tataḥ kadā cit kiṣkindhāṃ nagarīṃ vālipālitām
gatvāhvayati yuddhāya vālinaṃ hemamālinam
4 tatas taṃ vānarāmātyas tāras tārāpitā prabhuḥ
uvāca rāvaṇaṃ vākyaṃ yuddhaprepsum upāgatam
5 rākṣasendra gato vālī yas te pratibalo bhavet
nānyaḥ pramukhataḥ sthātuṃ tava śaktaḥ plavaṃgamaḥ
6 caturbhyo 'pi samudrebhyaḥ saṃdhyām anvāsya rāvaṇa
imaṃ muhūrtam āyāti vālī tiṣṭha muhūrtakam
7 etān asthicayān paśya ya ete śaṅkhapāṇḍurāḥ
yuddhārthinām ime rājan vānarādhipatejasā
8 yad vāmṛtarasaḥ pītas tvayā rāvaṇarākṣasa
tathā vālinam āsādya tadantaṃ tava jīvitam
9 atha vā tvarase martuṃ gaccha dakṣiṇasāgaram
vālinaṃ drakṣyase tatra bhūmiṣṭham iva bhāskaram
10 sa tu tāraṃ vinirbhartsya rāvaṇo rākṣaseśvaraḥ
puṣpakaṃ tat samāruhya prayayau dakṣiṇārṇavam
11 tatra hemagiriprakhyaṃ taruṇārkanibhānanam
rāvaṇo vālinaṃ dṛṣṭvā saṃdhyopāsanatatparam
12 puṣpakād avaruhyātha rāvaṇo 'ñjanasaṃnibhaḥ
grahītuṃ vālinaṃ tūrṇaṃ niḥśabdapadam ādravat
13 yadṛcchayonmīlayatā vālināpi sa rāvaṇaḥ
pāpābhiprāyavān dṛṣṭaś cakāra na ca saṃbhramam
14 śaśam ālakṣya siṃho vā pannagaṃ garuḍo yathā
na cintayati taṃ vālī rāvaṇaṃ pāpaniścayam
15 jighṛkṣamāṇam adyainaṃ rāvaṇaṃ pāpabuddhinam
kakṣāvalambinaṃ kṛtvā gamiṣyāmi mahārṇavān
16 drakṣyanty ariṃ mamāṅkasthaṃ sraṃsitorukarāmbaram
lambamānaṃ daśagrīvaṃ garuḍasyeva pannagam
17 ity evaṃ matim āsthāya vālī karṇam upāśritaḥ
japan vai naigamān mantrāṃs tasthau parvatarāḍ iva
18 tāv anyonyaṃ jighṛkṣantau harirākṣasapārthivau
prayatnavantau tat karma īhatur baladarpitau
19 hastagrāhyaṃ tu taṃ matvā pādaśabdena rāvaṇam
parāṅmukho 'pi jagrāha vālī sarpam ivāṇḍajaḥ
20 grahītukāmaṃ taṃ gṛhya rakṣasām īśvaraṃ hariḥ
kham utpapāta vegena kṛtvā kakṣāvalambinam
21 sa taṃ pīḍdayamānas tu vitudantaṃ nakhair muhuḥ
jahāra rāvaṇaṃ vālī pavanas toyadaṃ yathā
22 atha te rākṣasāmātyā hriyamāṇe daśānane
mumokṣayiṣavo ghorā ravamāṇā hy abhidravan
23 anvīyamānas tair vālī bhrājate 'mbaramadhyagaḥ
anvīyamāno meghaughair ambarastha ivāṃśumān
24 te 'śaknuvantaḥ saṃprāptaṃ vālinaṃ rākṣasottamāḥ
tasya bāhūruvegena pariśrāntaḥ patanti ca
25 vālimārgād apākrāman parvatendrā hi gacchataḥ
26 apakṣigaṇasaṃpāto vānarendro mahājavaḥ
kramaśaḥ sāgarān sarvān saṃdhyākālam avandata
27 sabhājyamāno bhūtais tu khecaraiḥ khecaro hariḥ
paścimaṃ sāgaraṃ vālī ājagāma sarāvaṇaḥ
28 tatra saṃdhyām upāsitvā snātvā japtvā ca vānaraḥ
uttaraṃ sāgaraṃ prāyād vahamāno daśānanam
29 uttare sāgare saṃdhyām upāsitvā daśānanam
vahamāno 'gamad vālī pūrvam ambumahānidhim
30 tatrāpi saṃdhyām anvāsya vāsaviḥ sa harīśvaraḥ
kiṣkindhābhimukho gṛhya rāvaṇaṃ punar āgamat
31 caturṣv api samudreṣu saṃdhyām anvāsya vānaraḥ
rāvaṇodvahanaśrāntaḥ kiṣkindhopavane 'patat
32 rāvaṇaṃ tu mumocātha svakakṣāt kapisattamaḥ
kutas tvam iti covāca prahasan rāvaṇaṃ prati
33 vismayaṃ tu mahad gatvā śramalokanirīkṣaṇaḥ
rākṣaseśo harīśaṃ tam idaṃ vacanam abravīt
34 vānarendra mahendrābha rākṣasendro 'smi rāvaṇaḥ
yuddhepsur ahaṃ saṃprāptaḥ sa cādyāsāditas tvayā
35 aho balam aho vīryam aho gambhīratā ca te
yenāhaṃ paśuvad gṛhya bhrāmitaś caturo 'rṇavān
36 evam aśrāntavad vīra śīghram eva ca vānara
māṃ caivodvahamānas tu ko 'nyo vīraḥ kramiṣyati
37 trayāṇām eva bhūtānāṃ gatir eṣā plavaṃgama
mano'nilasuparṇānāṃ tava vā nātra saṃśayaḥ
38 so 'haṃ dṛṣṭabalas tubhyam icchāmi haripuṃgava
tvayā saha ciraṃ sakhyaṃ susnigdhaṃ pāvakāgrataḥ
39 dārāḥ putrāḥ puraṃ rāṣṭraṃ bhogācchādanabhojanam
sarvam evāvibhaktaṃ nau bhaviṣyati harīśvara
40 tataḥ prajvālayitvāgniṃ tāv ubhau harirākṣasau
bhrātṛtvam upasaṃpannau pariṣvajya parasparam
41 anyonyaṃ lambitakarau tatas tau harirākṣasau
kiṣkindhāṃ viśatur hṛṣṭau siṃhau giriguhām iva
42 sa tatra māsam uṣitaḥ sugrīva iva rāvaṇaḥ
amātyair āgatair nīcas trailokyotsādanārthibhiḥ
43 evam etat purāvṛttaṃ vālinā rāvaṇaḥ prabho
dharṣitaś ca kṛtaś cāpi bhrātā pāvakasaṃnidhau
44 balam apratimaṃ rāma vālino 'bhavad uttamam
so 'pi tayā vinirdagdhaḥ śalabho vahninā yathā
cacāra pṛthivīṃ sarvām anirviṇṇas tathā kṛtaḥ
2 rākṣasaṃ vā manuṣyaṃ vā śṛṇute yaṃ balādhikam
rāvaṇas taṃ samāsādya yuddhe hvayati darpitaḥ
3 tataḥ kadā cit kiṣkindhāṃ nagarīṃ vālipālitām
gatvāhvayati yuddhāya vālinaṃ hemamālinam
4 tatas taṃ vānarāmātyas tāras tārāpitā prabhuḥ
uvāca rāvaṇaṃ vākyaṃ yuddhaprepsum upāgatam
5 rākṣasendra gato vālī yas te pratibalo bhavet
nānyaḥ pramukhataḥ sthātuṃ tava śaktaḥ plavaṃgamaḥ
6 caturbhyo 'pi samudrebhyaḥ saṃdhyām anvāsya rāvaṇa
imaṃ muhūrtam āyāti vālī tiṣṭha muhūrtakam
7 etān asthicayān paśya ya ete śaṅkhapāṇḍurāḥ
yuddhārthinām ime rājan vānarādhipatejasā
8 yad vāmṛtarasaḥ pītas tvayā rāvaṇarākṣasa
tathā vālinam āsādya tadantaṃ tava jīvitam
9 atha vā tvarase martuṃ gaccha dakṣiṇasāgaram
vālinaṃ drakṣyase tatra bhūmiṣṭham iva bhāskaram
10 sa tu tāraṃ vinirbhartsya rāvaṇo rākṣaseśvaraḥ
puṣpakaṃ tat samāruhya prayayau dakṣiṇārṇavam
11 tatra hemagiriprakhyaṃ taruṇārkanibhānanam
rāvaṇo vālinaṃ dṛṣṭvā saṃdhyopāsanatatparam
12 puṣpakād avaruhyātha rāvaṇo 'ñjanasaṃnibhaḥ
grahītuṃ vālinaṃ tūrṇaṃ niḥśabdapadam ādravat
13 yadṛcchayonmīlayatā vālināpi sa rāvaṇaḥ
pāpābhiprāyavān dṛṣṭaś cakāra na ca saṃbhramam
14 śaśam ālakṣya siṃho vā pannagaṃ garuḍo yathā
na cintayati taṃ vālī rāvaṇaṃ pāpaniścayam
15 jighṛkṣamāṇam adyainaṃ rāvaṇaṃ pāpabuddhinam
kakṣāvalambinaṃ kṛtvā gamiṣyāmi mahārṇavān
16 drakṣyanty ariṃ mamāṅkasthaṃ sraṃsitorukarāmbaram
lambamānaṃ daśagrīvaṃ garuḍasyeva pannagam
17 ity evaṃ matim āsthāya vālī karṇam upāśritaḥ
japan vai naigamān mantrāṃs tasthau parvatarāḍ iva
18 tāv anyonyaṃ jighṛkṣantau harirākṣasapārthivau
prayatnavantau tat karma īhatur baladarpitau
19 hastagrāhyaṃ tu taṃ matvā pādaśabdena rāvaṇam
parāṅmukho 'pi jagrāha vālī sarpam ivāṇḍajaḥ
20 grahītukāmaṃ taṃ gṛhya rakṣasām īśvaraṃ hariḥ
kham utpapāta vegena kṛtvā kakṣāvalambinam
21 sa taṃ pīḍdayamānas tu vitudantaṃ nakhair muhuḥ
jahāra rāvaṇaṃ vālī pavanas toyadaṃ yathā
22 atha te rākṣasāmātyā hriyamāṇe daśānane
mumokṣayiṣavo ghorā ravamāṇā hy abhidravan
23 anvīyamānas tair vālī bhrājate 'mbaramadhyagaḥ
anvīyamāno meghaughair ambarastha ivāṃśumān
24 te 'śaknuvantaḥ saṃprāptaṃ vālinaṃ rākṣasottamāḥ
tasya bāhūruvegena pariśrāntaḥ patanti ca
25 vālimārgād apākrāman parvatendrā hi gacchataḥ
26 apakṣigaṇasaṃpāto vānarendro mahājavaḥ
kramaśaḥ sāgarān sarvān saṃdhyākālam avandata
27 sabhājyamāno bhūtais tu khecaraiḥ khecaro hariḥ
paścimaṃ sāgaraṃ vālī ājagāma sarāvaṇaḥ
28 tatra saṃdhyām upāsitvā snātvā japtvā ca vānaraḥ
uttaraṃ sāgaraṃ prāyād vahamāno daśānanam
29 uttare sāgare saṃdhyām upāsitvā daśānanam
vahamāno 'gamad vālī pūrvam ambumahānidhim
30 tatrāpi saṃdhyām anvāsya vāsaviḥ sa harīśvaraḥ
kiṣkindhābhimukho gṛhya rāvaṇaṃ punar āgamat
31 caturṣv api samudreṣu saṃdhyām anvāsya vānaraḥ
rāvaṇodvahanaśrāntaḥ kiṣkindhopavane 'patat
32 rāvaṇaṃ tu mumocātha svakakṣāt kapisattamaḥ
kutas tvam iti covāca prahasan rāvaṇaṃ prati
33 vismayaṃ tu mahad gatvā śramalokanirīkṣaṇaḥ
rākṣaseśo harīśaṃ tam idaṃ vacanam abravīt
34 vānarendra mahendrābha rākṣasendro 'smi rāvaṇaḥ
yuddhepsur ahaṃ saṃprāptaḥ sa cādyāsāditas tvayā
35 aho balam aho vīryam aho gambhīratā ca te
yenāhaṃ paśuvad gṛhya bhrāmitaś caturo 'rṇavān
36 evam aśrāntavad vīra śīghram eva ca vānara
māṃ caivodvahamānas tu ko 'nyo vīraḥ kramiṣyati
37 trayāṇām eva bhūtānāṃ gatir eṣā plavaṃgama
mano'nilasuparṇānāṃ tava vā nātra saṃśayaḥ
38 so 'haṃ dṛṣṭabalas tubhyam icchāmi haripuṃgava
tvayā saha ciraṃ sakhyaṃ susnigdhaṃ pāvakāgrataḥ
39 dārāḥ putrāḥ puraṃ rāṣṭraṃ bhogācchādanabhojanam
sarvam evāvibhaktaṃ nau bhaviṣyati harīśvara
40 tataḥ prajvālayitvāgniṃ tāv ubhau harirākṣasau
bhrātṛtvam upasaṃpannau pariṣvajya parasparam
41 anyonyaṃ lambitakarau tatas tau harirākṣasau
kiṣkindhāṃ viśatur hṛṣṭau siṃhau giriguhām iva
42 sa tatra māsam uṣitaḥ sugrīva iva rāvaṇaḥ
amātyair āgatair nīcas trailokyotsādanārthibhiḥ
43 evam etat purāvṛttaṃ vālinā rāvaṇaḥ prabho
dharṣitaś ca kṛtaś cāpi bhrātā pāvakasaṃnidhau
44 balam apratimaṃ rāma vālino 'bhavad uttamam
so 'pi tayā vinirdagdhaḥ śalabho vahninā yathā
Book 7
Chapter 35
1 apṛcchata tato rāmo dakṣiṇāśālayaṃ munim
prāñjalir vinayopeta idam āha vaco 'rthavat
2 atulaṃ balam etābhyāṃ vālino rāvaṇasya ca
na tv etau hanumadvīryaiḥ samāv iti matir mama
3 śauryaṃ dākṣyaṃ balaṃ dhairyaṃ prājñatā nayasādhanam
vikramaś ca prabhāvaś ca hanūmati kṛtālayāḥ
4 dṛṣṭvodadhiṃ viṣīdantīṃ tadaiṣa kapivāhinīm
samāśvāsya kapīn bhūyo yojanānāṃ śataṃ plutaḥ
5 dharṣayitvā purīṃ laṅkāṃ rāvaṇāntaḥpuraṃ tathā
dṛṣṭvā saṃbhāṣitā cāpi sītā viśvāsitā tathā
6 senāgragā mantrisutāḥ kiṃkarā rāvaṇātmajaḥ
ete hanumatā tatra ekena vinipātitāḥ
7 bhūyo bandhād vimuktena saṃbhāṣitvā daśānanam
laṅkā bhasmīkṛtā tena pāvakeneva medinī
8 na kālasya na śakrasya na viṣṇor vittapasya ca
karmāṇi tāni śrūyante yāni yuddhe hanūmataḥ
9 etasya bāhuvīryeṇa laṅkā sītā ca lakṣmaṇaḥ
prāpto mayā jayaś caiva rājyaṃ mitrāṇi bāndhavāḥ
10 hanūmān yadi me na syād vānarādhipateḥ sakhā
pravṛttam api ko vettuṃ jānakyāḥ śaktimān bhavet
11 kimarthaṃ vālī caitena sugrīvapriyakāmyayā
tadā vaire samutpanne na dagdho vīrudho yathā
12 na hi veditavān manye hanūmān ātmano balam
yad dṛṣṭavāñ jīviteṣṭaṃ kliśyantaṃ vānarādhipam
13 etan me bhagavan sarvaṃ hanūmati mahāmune
vistareṇa yathātattvaṃ kathayāmarapūjita
14 rāghavasya vacaḥ śrutvā hetuyuktam ṛṣis tataḥ
hanūmataḥ samakṣaṃ tam idaṃ vacanam abravīt
15 satyam etad raghuśreṣṭha yad bravīṣi hanūmataḥ
na bale vidyate tulyo na gatau na matau paraḥ
16 amoghaśāpaiḥ śāpas tu datto 'sya ṛṣibhiḥ purā
na veditā balaṃ yena balī sann arimardanaḥ
17 bālye 'py etena yat karma kṛtaṃ rāma mahābala
tan na varṇayituṃ śakyam atibālatayāsya te
18 yadi vāsti tv abhiprāyas tac chrotuṃ tava rāghava
samādhāya matiṃ rāma niśāmaya vadāmy aham
19 sūryadattavarasvarṇaḥ sumerur nāma parvataḥ
yatra rājyaṃ praśāsty asya keṣarī nāma vai pitā
20 tasya bhāryā babhūveṣṭā hy añjaneti pariśrutā
janayām āsa tasyāṃ vai vāyur ātmajam uttamam
21 śāliśūkasamābhāsaṃ prāsūtemaṃ tadāñjanā
phalāny āhartukāmā vai niṣkrāntā gahane carā
22 eṣa mātur viyogāc ca kṣudhayā ca bhṛśārditaḥ
ruroda śiśur atyarthaṃ śiśuḥ śarabharāḍ iva
23 tatodyantaṃ vivasvantaṃ japā puṣpotkaropamam
dadṛśe phalalobhāc ca utpapāta raviṃ prati
24 bālārkābhimukho bālo bālārka iva mūrtimān
grahītukāmo bālārkaṃ plavate 'mbaramadhyagaḥ
25 etasmin plavanāne tu śiśubhāve hanūmati
devadānavasiddhānāṃ vismayaḥ sumahān abhūt
26 nāpy evaṃ vegavān vāyur garuḍo na manas tathā
yathāyaṃ vāyuputras tu kramate 'mbaram uttamam
27 yadi tāvac chiśor asya īdṛśau gativikramau
yauvanaṃ balam āsādya kathaṃ vego bhaviṣyati
28 tam anuplavate vāyuḥ plavantaṃ putram ātmanaḥ
sūryadāhabhayād rakṣaṃs tuṣāracayaśītalaḥ
29 bahuyojanasāhasraṃ kramaty eṣa tato 'mbaram
pitur balāc ca bālyāc ca bhāskarābhyāśam āgataḥ
30 śiśur eṣa tv adoṣajña iti matvā divākaraḥ
kāryaṃ cātra samāyattam ity evaṃ na dadāha saḥ
31 yam eva divasaṃ hy eṣa grahītuṃ bhāskaraṃ plutaḥ
tam eva divasaṃ rāhur jighṛkṣati divākaram
32 anena ca parāmṛṣṭo rāma sūryarathopati
apakrāntas tatas trasto rāhuś candrārkamardanaḥ
33 sa indrabhavanaṃ gatvā saroṣaḥ siṃhikāsutaḥ
abravīd bhrukuṭīṃ kṛtvā devaṃ devagaṇair vṛtam
34 bubhukṣāpanayaṃ dattvā candrārkau mama vāsava
kim idaṃ tat tvayā dattam anyasya balavṛtrahan
35 adyāhaṃ parvakāle tu jighṛkṣuḥ sūryam āgataḥ
athānyo rāhur āsādya jagrāha sahasā ravim
36 sa rāhor vacanaṃ śrutvā vāsavaḥ saṃbhramānvitaḥ
utpapātāsanaṃ hitvā udvahan kāñcanasrajam
37 tataḥ kailāsakūṭābhaṃ caturdantaṃ madasravam
śṛṅgārakāriṇaṃ prāṃṣuṃ svarṇaghaṇṭāṭṭahāsinam
38 indraḥ karīndram āruhya rāhuṃ kṛtvā puraḥsaram
prāyād yatrābhavat sūryaḥ sahānena hanūmatā
39 athātirabhasenāgād rāhur utsṛjya vāsavam
anena ca sa vai dṛṣṭa ādhāvañ śailakūṭavat
40 tataḥ sūryaṃ samutsṛjya rāhum evam avekṣya ca
utpapāta punar vyoma grahītuṃ siṃhikā sutam
41 utsṛjyārkam imaṃ rāma ādhāvantaṃ plavaṃgamam
dṛṣṭvā rāhuḥ parāvṛtya mukhaśeṣaḥ parāṅmukhaḥ
42 indram āśaṃsamānas tu trātāraṃ siṃhikāsutaḥ
indra indreti saṃtrāsān muhur muhur abhāṣata
43 rāhor vikrośamānasya prāg evālakṣitaḥ svaraḥ
śrutvendrovāca māṃ bhaiṣīr ayam enaṃ nihanmy aham
44 airāvataṃ tato dṛṣṭvā mahat tad idam ity api
phalaṃ taṃ hastirājānam abhidudrāva mārutiḥ
45 tadāsya dhāvato rūpam airāvatajighṛkṣayā
muhūrtam abhavad ghoram indrāgnyor iva bhāsvaram
46 evam ādhāvamānaṃ tu nātikruddhaḥ śacīpatiḥ
hastāntenātimuktena kuliśenābhyatāḍayat
47 tato girau papātaiṣa indravajrābhitāḍitaḥ
patamānasya caitasya vāmo hanur abhajyata
48 tasmiṃs tu patite bāle vajratāḍanavihvale
cukrodhendrāya pavanaḥ prajānām aśivāya ca
49 viṇmūtrāśayam āvṛtya prajāsv antargataḥ prabhuḥ
rurodha sarvabhūtāni yathā varṣāṇi vāsavaḥ
50 vāyuprakopād bhūtāni nirucchvāsāni sarvataḥ
saṃdhibhir bhajyamānāni kāṣṭhabhūtāni jajñire
51 niḥsvadhaṃ nirvaṣaṭkāraṃ niṣkriyaṃ dharmavarjitam
vāyuprakopāt trailokyaṃ nirayastham ivābabhau
52 tataḥ prajāḥ sagandharvāḥ sadevāsuramānuṣāḥ
prajāpatiṃ samādhāvann asukhārtāḥ sukhaiṣiṇaḥ
53 ūcuḥ prāñjalayo devā darodaranibhodarāḥ
tvayā sma bhagavan sṛṣṭāḥ prajānātha caturvidhāḥ
54 tvayā datto 'yam asmākam āyuṣaḥ pavanaḥ patiḥ
so 'smān prāṇeśvaro bhūtvā kasmād eṣo 'dya sattama
55 rurodha duḥkhaṃ janayann antaḥpura iva striyaḥ
tasmāt tvāṃ śaraṇaṃ prāptā vāyunopahatā vibho
56 vāyusaṃrodhajaṃ duḥkham idaṃ no nuda śatruhan
57 etat prajānāṃ śrutvā tu prajānāthaḥ prajāpatiḥ
kāraṇād iti tān uktvā prajāḥ punar abhāṣata
58 yasmin vaḥ kāraṇe vāyuś cukrodha ca rurodha ca
prajāḥ śṛṇudhvaṃ tat sarvaṃ śrotavyaṃ cātmanaḥ kṣamam
59 putras tasyāmareśena indreṇādya nipātitaḥ
rāhor vacanam ājñāya rājñā vaḥ kopito 'nilaḥ
60 aśarīraḥ śarīreṣu vāyuś carati pālayan
śarīraṃ hi vinā vāyuṃ samatāṃ yāti reṇubhiḥ
61 vāyuḥ prāṇāḥ sukhaṃ vāyur vāyuḥ sarvam idaṃ jagat
vāyunā saṃparityaktaṃ na sukhaṃ vindate jagat
62 adyaiva ca parityaktaṃ vāyunā jagad āyuṣā
adyaiveme nirucchvāsāḥ kāṣṭhakuḍyopamāḥ sthitāḥ
63 tad yāmas tatra yatrāste māruto rukprado hi vaḥ
mā vināśaṃ gamiṣyāma aprasādyāditeḥ sutam
64 tataḥ prajābhiḥ sahitaḥ prajāpatiḥ; sadevagandharvabhujaṃgaguhyakaḥ
jagāma tatrāsyati yatra mārutaḥ; sutaṃ surendrābhihataṃ pragṛhya saḥ
65 tato 'rkavaiśvānarakāñcanaprabhaṃ; sutaṃ tadotsaṅgagataṃ sadā gateḥ
caturmukho vīkṣya kṛpām athākarot; sadevasiddharṣibhujaṃgarākṣasaḥ
prāñjalir vinayopeta idam āha vaco 'rthavat
2 atulaṃ balam etābhyāṃ vālino rāvaṇasya ca
na tv etau hanumadvīryaiḥ samāv iti matir mama
3 śauryaṃ dākṣyaṃ balaṃ dhairyaṃ prājñatā nayasādhanam
vikramaś ca prabhāvaś ca hanūmati kṛtālayāḥ
4 dṛṣṭvodadhiṃ viṣīdantīṃ tadaiṣa kapivāhinīm
samāśvāsya kapīn bhūyo yojanānāṃ śataṃ plutaḥ
5 dharṣayitvā purīṃ laṅkāṃ rāvaṇāntaḥpuraṃ tathā
dṛṣṭvā saṃbhāṣitā cāpi sītā viśvāsitā tathā
6 senāgragā mantrisutāḥ kiṃkarā rāvaṇātmajaḥ
ete hanumatā tatra ekena vinipātitāḥ
7 bhūyo bandhād vimuktena saṃbhāṣitvā daśānanam
laṅkā bhasmīkṛtā tena pāvakeneva medinī
8 na kālasya na śakrasya na viṣṇor vittapasya ca
karmāṇi tāni śrūyante yāni yuddhe hanūmataḥ
9 etasya bāhuvīryeṇa laṅkā sītā ca lakṣmaṇaḥ
prāpto mayā jayaś caiva rājyaṃ mitrāṇi bāndhavāḥ
10 hanūmān yadi me na syād vānarādhipateḥ sakhā
pravṛttam api ko vettuṃ jānakyāḥ śaktimān bhavet
11 kimarthaṃ vālī caitena sugrīvapriyakāmyayā
tadā vaire samutpanne na dagdho vīrudho yathā
12 na hi veditavān manye hanūmān ātmano balam
yad dṛṣṭavāñ jīviteṣṭaṃ kliśyantaṃ vānarādhipam
13 etan me bhagavan sarvaṃ hanūmati mahāmune
vistareṇa yathātattvaṃ kathayāmarapūjita
14 rāghavasya vacaḥ śrutvā hetuyuktam ṛṣis tataḥ
hanūmataḥ samakṣaṃ tam idaṃ vacanam abravīt
15 satyam etad raghuśreṣṭha yad bravīṣi hanūmataḥ
na bale vidyate tulyo na gatau na matau paraḥ
16 amoghaśāpaiḥ śāpas tu datto 'sya ṛṣibhiḥ purā
na veditā balaṃ yena balī sann arimardanaḥ
17 bālye 'py etena yat karma kṛtaṃ rāma mahābala
tan na varṇayituṃ śakyam atibālatayāsya te
18 yadi vāsti tv abhiprāyas tac chrotuṃ tava rāghava
samādhāya matiṃ rāma niśāmaya vadāmy aham
19 sūryadattavarasvarṇaḥ sumerur nāma parvataḥ
yatra rājyaṃ praśāsty asya keṣarī nāma vai pitā
20 tasya bhāryā babhūveṣṭā hy añjaneti pariśrutā
janayām āsa tasyāṃ vai vāyur ātmajam uttamam
21 śāliśūkasamābhāsaṃ prāsūtemaṃ tadāñjanā
phalāny āhartukāmā vai niṣkrāntā gahane carā
22 eṣa mātur viyogāc ca kṣudhayā ca bhṛśārditaḥ
ruroda śiśur atyarthaṃ śiśuḥ śarabharāḍ iva
23 tatodyantaṃ vivasvantaṃ japā puṣpotkaropamam
dadṛśe phalalobhāc ca utpapāta raviṃ prati
24 bālārkābhimukho bālo bālārka iva mūrtimān
grahītukāmo bālārkaṃ plavate 'mbaramadhyagaḥ
25 etasmin plavanāne tu śiśubhāve hanūmati
devadānavasiddhānāṃ vismayaḥ sumahān abhūt
26 nāpy evaṃ vegavān vāyur garuḍo na manas tathā
yathāyaṃ vāyuputras tu kramate 'mbaram uttamam
27 yadi tāvac chiśor asya īdṛśau gativikramau
yauvanaṃ balam āsādya kathaṃ vego bhaviṣyati
28 tam anuplavate vāyuḥ plavantaṃ putram ātmanaḥ
sūryadāhabhayād rakṣaṃs tuṣāracayaśītalaḥ
29 bahuyojanasāhasraṃ kramaty eṣa tato 'mbaram
pitur balāc ca bālyāc ca bhāskarābhyāśam āgataḥ
30 śiśur eṣa tv adoṣajña iti matvā divākaraḥ
kāryaṃ cātra samāyattam ity evaṃ na dadāha saḥ
31 yam eva divasaṃ hy eṣa grahītuṃ bhāskaraṃ plutaḥ
tam eva divasaṃ rāhur jighṛkṣati divākaram
32 anena ca parāmṛṣṭo rāma sūryarathopati
apakrāntas tatas trasto rāhuś candrārkamardanaḥ
33 sa indrabhavanaṃ gatvā saroṣaḥ siṃhikāsutaḥ
abravīd bhrukuṭīṃ kṛtvā devaṃ devagaṇair vṛtam
34 bubhukṣāpanayaṃ dattvā candrārkau mama vāsava
kim idaṃ tat tvayā dattam anyasya balavṛtrahan
35 adyāhaṃ parvakāle tu jighṛkṣuḥ sūryam āgataḥ
athānyo rāhur āsādya jagrāha sahasā ravim
36 sa rāhor vacanaṃ śrutvā vāsavaḥ saṃbhramānvitaḥ
utpapātāsanaṃ hitvā udvahan kāñcanasrajam
37 tataḥ kailāsakūṭābhaṃ caturdantaṃ madasravam
śṛṅgārakāriṇaṃ prāṃṣuṃ svarṇaghaṇṭāṭṭahāsinam
38 indraḥ karīndram āruhya rāhuṃ kṛtvā puraḥsaram
prāyād yatrābhavat sūryaḥ sahānena hanūmatā
39 athātirabhasenāgād rāhur utsṛjya vāsavam
anena ca sa vai dṛṣṭa ādhāvañ śailakūṭavat
40 tataḥ sūryaṃ samutsṛjya rāhum evam avekṣya ca
utpapāta punar vyoma grahītuṃ siṃhikā sutam
41 utsṛjyārkam imaṃ rāma ādhāvantaṃ plavaṃgamam
dṛṣṭvā rāhuḥ parāvṛtya mukhaśeṣaḥ parāṅmukhaḥ
42 indram āśaṃsamānas tu trātāraṃ siṃhikāsutaḥ
indra indreti saṃtrāsān muhur muhur abhāṣata
43 rāhor vikrośamānasya prāg evālakṣitaḥ svaraḥ
śrutvendrovāca māṃ bhaiṣīr ayam enaṃ nihanmy aham
44 airāvataṃ tato dṛṣṭvā mahat tad idam ity api
phalaṃ taṃ hastirājānam abhidudrāva mārutiḥ
45 tadāsya dhāvato rūpam airāvatajighṛkṣayā
muhūrtam abhavad ghoram indrāgnyor iva bhāsvaram
46 evam ādhāvamānaṃ tu nātikruddhaḥ śacīpatiḥ
hastāntenātimuktena kuliśenābhyatāḍayat
47 tato girau papātaiṣa indravajrābhitāḍitaḥ
patamānasya caitasya vāmo hanur abhajyata
48 tasmiṃs tu patite bāle vajratāḍanavihvale
cukrodhendrāya pavanaḥ prajānām aśivāya ca
49 viṇmūtrāśayam āvṛtya prajāsv antargataḥ prabhuḥ
rurodha sarvabhūtāni yathā varṣāṇi vāsavaḥ
50 vāyuprakopād bhūtāni nirucchvāsāni sarvataḥ
saṃdhibhir bhajyamānāni kāṣṭhabhūtāni jajñire
51 niḥsvadhaṃ nirvaṣaṭkāraṃ niṣkriyaṃ dharmavarjitam
vāyuprakopāt trailokyaṃ nirayastham ivābabhau
52 tataḥ prajāḥ sagandharvāḥ sadevāsuramānuṣāḥ
prajāpatiṃ samādhāvann asukhārtāḥ sukhaiṣiṇaḥ
53 ūcuḥ prāñjalayo devā darodaranibhodarāḥ
tvayā sma bhagavan sṛṣṭāḥ prajānātha caturvidhāḥ
54 tvayā datto 'yam asmākam āyuṣaḥ pavanaḥ patiḥ
so 'smān prāṇeśvaro bhūtvā kasmād eṣo 'dya sattama
55 rurodha duḥkhaṃ janayann antaḥpura iva striyaḥ
tasmāt tvāṃ śaraṇaṃ prāptā vāyunopahatā vibho
56 vāyusaṃrodhajaṃ duḥkham idaṃ no nuda śatruhan
57 etat prajānāṃ śrutvā tu prajānāthaḥ prajāpatiḥ
kāraṇād iti tān uktvā prajāḥ punar abhāṣata
58 yasmin vaḥ kāraṇe vāyuś cukrodha ca rurodha ca
prajāḥ śṛṇudhvaṃ tat sarvaṃ śrotavyaṃ cātmanaḥ kṣamam
59 putras tasyāmareśena indreṇādya nipātitaḥ
rāhor vacanam ājñāya rājñā vaḥ kopito 'nilaḥ
60 aśarīraḥ śarīreṣu vāyuś carati pālayan
śarīraṃ hi vinā vāyuṃ samatāṃ yāti reṇubhiḥ
61 vāyuḥ prāṇāḥ sukhaṃ vāyur vāyuḥ sarvam idaṃ jagat
vāyunā saṃparityaktaṃ na sukhaṃ vindate jagat
62 adyaiva ca parityaktaṃ vāyunā jagad āyuṣā
adyaiveme nirucchvāsāḥ kāṣṭhakuḍyopamāḥ sthitāḥ
63 tad yāmas tatra yatrāste māruto rukprado hi vaḥ
mā vināśaṃ gamiṣyāma aprasādyāditeḥ sutam
64 tataḥ prajābhiḥ sahitaḥ prajāpatiḥ; sadevagandharvabhujaṃgaguhyakaḥ
jagāma tatrāsyati yatra mārutaḥ; sutaṃ surendrābhihataṃ pragṛhya saḥ
65 tato 'rkavaiśvānarakāñcanaprabhaṃ; sutaṃ tadotsaṅgagataṃ sadā gateḥ
caturmukho vīkṣya kṛpām athākarot; sadevasiddharṣibhujaṃgarākṣasaḥ
Book 7
Chapter 36
1 tataḥ pitāmahaṃ dṛṣṭvā vāyuḥ putravadhārditaḥ
śiśukaṃ taṃ samādāya uttasthau dhātur agrataḥ
2 calatkuṇḍalamaulisraktapanīyavibhūṣaṇaḥ
pādayor nyapatad vāyus tisro' vasthāya vedhase
3 taṃ tu vedavidādyas tu lambābharaṇaśobhinā
vāyum utthāpya hastena śiśuṃ taṃ parimṛṣṭavān
4 spṛṣṭamātras tataḥ so 'tha salīlaṃ padmajanmanā
jalasiktaṃ yathā sasyaṃ punar jīvitam āptavān
5 prāṇavantam imaṃ dṛṣṭvā prāṇo gandhavaho mudā
cacāra sarvabhūteṣu saṃniruddhaṃ yathāpurā
6 marudrogavinirmuktāḥ prajā vai muditābhavan
śītavātavinirmuktāḥ padminya iva sāmbujāḥ
7 tatas triyugmas trikakut tridhāmā tridaśārcitaḥ
uvāca devatā brahmā mārutapriyakāmyayā
8 bho mahendrāgnivaruṇadhaneśvaramaheśvarāḥ
jānatām api tat sarvaṃ hitaṃ vakṣyāmi śrūyatām
9 anena śiśunā kāryaṃ kartavyaṃ vo bhaviṣyati
dadatāsya varān sarve mārutasyāsya tuṣṭidān
10 tataḥ sahasranayanaḥ prītiraktaḥ śubhānanaḥ
kuśe śayamayīṃ mālāṃ samutkṣipyedam abravīt
11 matkarotsṛṣṭavajreṇa hanur asya yathā kṣataḥ
nāmnaiṣa kapiśārdūlo bhavitā hanumān iti
12 aham evāsya dāsyāmi paramaṃ varam uttamam
ataḥ prabhṛti vajrasya mamāvadhyo bhaviṣyati
13 mārtāṇḍas tv abravīt tatra bhagavāṃs timirāpahaḥ
tejaso 'sya madīyasya dadāmi śatikāṃ kalām
14 yadā tu śāstrāṇy adhyetuṃ śaktir asya bhaviṣyati
tadāsya śāstraṃ dāsyāmi yena vāgmī bhaviṣyati
15 varuṇaś ca varaṃ prādān nāsya mṛtyur bhaviṣyati
varṣāyutaśatenāpi matpāśād udakād api
16 yamo 'pi daṇḍāvadhyatvam arogatvaṃ ca nityaśaḥ
diśate 'sya varaṃ tuṣṭa aviṣādaṃ ca saṃyuge
17 gadeyaṃ māmikā nainaṃ saṃyugeṣu vadhiṣyati
ity evaṃ varadaḥ prāha tadā hy ekākṣipiṅgalaḥ
18 matto madāyudhānāṃ ca na vadhyo 'yaṃ bhaviṣyati
ity evaṃ śaṃkareṇāpi datto 'sya paramo varaḥ
19 sarveṣāṃ brahmadaṇḍānām avadhyo 'yaṃ bhaviṣyati
dīrghāayuś ca mahātmā ca iti brahmābravīd vacaḥ
20 viśvakarmā tu dṛṣṭvainaṃ bālasūryopamaṃ śiśum
śilpinā pravaraḥ prāha varam asya mahāmatiḥ
21 vinirmitāni devānām āyudhānīha yāni tu
teṣāṃ saṃgrāmakāle tu avadhyo 'yaṃ bhaviṣyati
22 tataḥ surāṇāṃ tu varair dṛṣṭvā hy enam akaṃkṛtam
caturmukhas tuṣṭamukho vāyum āha jagadguruḥ
23 amitrāṇāṃ bhayakaro mitrāṇām abhayaṃkaraḥ
ajeyo bhavitā te 'tra putro mārutamārutiḥ
24 rāvaṇotsādanārthāni rāmaprītikarāṇi ca
romaharṣakarāṇy eṣa kartā karmāṇi saṃyuge
25 evam uktvā tam āmantrya mārutaṃ te 'maraiḥ saha
yathāgataṃ yayuḥ sarve pitāmahapurogamāḥ
26 so 'pi gandhavahaḥ putraṃ pragṛhya gṛham ānayat
añjanāyāstam ākhyāya varaṃ dattaṃ viniḥsṛtaḥ
27 prāpya rāma varān eṣa varadānabalānvitaḥ
balenātmani saṃsthena so 'pūryata yathārṇavaḥ
28 balenāpūryamāṇo hi eṣa vānarapuṃgavaḥ
āśrameṣu maharṣīṇām aparādhyati nirbhayaḥ
29 srugbhāṇḍān agnihotraṃ ca valkalānāṃ ca saṃcayān
bhagnavicchinnavidhvastān suśāntānāṃ karoty ayam
30 sarveṣāṃ brahmadaṇḍānām avadhyaṃ brahmaṇā kṛtam
jānanta ṛṣayas taṃ vai kṣamante tasya nityaśaḥ
31 yadā keṣariṇā tv eṣa vāyunā sāñjanena ca
pratiṣiddho 'pi maryādāṃ laṅghayaty eva vānaraḥ
32 tato maharṣayaḥ kruddhā bhṛgvaṅgirasavaṃśajāḥ
śepur enaṃ raghuśreṣṭha nātikruddhātimanyavaḥ
33 bādhase yat samāśritya balam asmān plavaṃgama
tad dīrghakālaṃ vettāsi nāsmākaṃ śāpamohitaḥ
34 tatas tu hṛtatejaujā maharṣivacanaujasā
eṣo śramāṇi nānyeti mṛdubhāvagataś caran
35 atha ṛkṣarajā nāma vālisugrīvayoḥ pitā
sarvavānararājāsīt tejasā iva bhāskaraḥ
36 sa tu rājyaṃ ciraṃ kṛtvā vānarāṇāṃ harīśvaraḥ
tatas tvarkṣarajā nāma kāladharmeṇa saṃgataḥ
37 tasminn astamite vālī mantribhir mantrakovidaiḥ
pitrye pade kṛto rājā sugrīvo vālinaḥ pade
38 sugrīveṇa samaṃ tv asya advaidhaṃ chidravarjitam
ahāryaṃ sakhyam abhavad anilasya yathāgninā
39 eṣa śāpavaśād eva na vedabalam ātmanaḥ
vālisugrīvayor vairaṃ yadā rāmasamutthitam
40 na hy eṣa rāma sugrīvo bhrāmyamāṇo 'pi vālinā
vedayāno na ca hy eṣa balam ātmani mārutiḥ
41 parākramotsāha matipratāpaiḥ; sauśīlyamādhuryanayānayaiś ca
gāmbhīryacāturyasuvīryadhairyair; hanūmataḥ ko 'py adhiko 'sti loke
42 asau purā vyākaraṇaṃ grahīṣyan; sūryonmukhaḥ pṛṣṭhagamaḥ kapīndraḥ
udyadgirer astagiriṃ jagāma; granthaṃ mahad dhārayad aprameyaḥ
43 pravīvivikṣor iva sāgarasya; lokān didhakṣor iva pāvakasya
lokakṣayeṣv eva yathāntakasya; hanūmataḥ sthāsyati kaḥ purastāt
44 eṣo 'pi cānye ca mahākapīndrāḥ; sugrīvamaindadvividāḥ sanīlāḥ
satāratāreyanalāḥ sarambhās; tvatkāraṇād rāma surair hi sṛṣṭāḥ
45 tad etat kathitaṃ sarvaṃ yan māṃ tvaṃ paripṛcchasi
hanūmato bālabhāve karmaitat kathitaṃ mayā
46 dṛṣṭaḥ saṃbhāṣitaś cāsi rāma gacchamahe vayam
evam uktvā gatāḥ sarve ṛṣayas te yathāgatam
śiśukaṃ taṃ samādāya uttasthau dhātur agrataḥ
2 calatkuṇḍalamaulisraktapanīyavibhūṣaṇaḥ
pādayor nyapatad vāyus tisro' vasthāya vedhase
3 taṃ tu vedavidādyas tu lambābharaṇaśobhinā
vāyum utthāpya hastena śiśuṃ taṃ parimṛṣṭavān
4 spṛṣṭamātras tataḥ so 'tha salīlaṃ padmajanmanā
jalasiktaṃ yathā sasyaṃ punar jīvitam āptavān
5 prāṇavantam imaṃ dṛṣṭvā prāṇo gandhavaho mudā
cacāra sarvabhūteṣu saṃniruddhaṃ yathāpurā
6 marudrogavinirmuktāḥ prajā vai muditābhavan
śītavātavinirmuktāḥ padminya iva sāmbujāḥ
7 tatas triyugmas trikakut tridhāmā tridaśārcitaḥ
uvāca devatā brahmā mārutapriyakāmyayā
8 bho mahendrāgnivaruṇadhaneśvaramaheśvarāḥ
jānatām api tat sarvaṃ hitaṃ vakṣyāmi śrūyatām
9 anena śiśunā kāryaṃ kartavyaṃ vo bhaviṣyati
dadatāsya varān sarve mārutasyāsya tuṣṭidān
10 tataḥ sahasranayanaḥ prītiraktaḥ śubhānanaḥ
kuśe śayamayīṃ mālāṃ samutkṣipyedam abravīt
11 matkarotsṛṣṭavajreṇa hanur asya yathā kṣataḥ
nāmnaiṣa kapiśārdūlo bhavitā hanumān iti
12 aham evāsya dāsyāmi paramaṃ varam uttamam
ataḥ prabhṛti vajrasya mamāvadhyo bhaviṣyati
13 mārtāṇḍas tv abravīt tatra bhagavāṃs timirāpahaḥ
tejaso 'sya madīyasya dadāmi śatikāṃ kalām
14 yadā tu śāstrāṇy adhyetuṃ śaktir asya bhaviṣyati
tadāsya śāstraṃ dāsyāmi yena vāgmī bhaviṣyati
15 varuṇaś ca varaṃ prādān nāsya mṛtyur bhaviṣyati
varṣāyutaśatenāpi matpāśād udakād api
16 yamo 'pi daṇḍāvadhyatvam arogatvaṃ ca nityaśaḥ
diśate 'sya varaṃ tuṣṭa aviṣādaṃ ca saṃyuge
17 gadeyaṃ māmikā nainaṃ saṃyugeṣu vadhiṣyati
ity evaṃ varadaḥ prāha tadā hy ekākṣipiṅgalaḥ
18 matto madāyudhānāṃ ca na vadhyo 'yaṃ bhaviṣyati
ity evaṃ śaṃkareṇāpi datto 'sya paramo varaḥ
19 sarveṣāṃ brahmadaṇḍānām avadhyo 'yaṃ bhaviṣyati
dīrghāayuś ca mahātmā ca iti brahmābravīd vacaḥ
20 viśvakarmā tu dṛṣṭvainaṃ bālasūryopamaṃ śiśum
śilpinā pravaraḥ prāha varam asya mahāmatiḥ
21 vinirmitāni devānām āyudhānīha yāni tu
teṣāṃ saṃgrāmakāle tu avadhyo 'yaṃ bhaviṣyati
22 tataḥ surāṇāṃ tu varair dṛṣṭvā hy enam akaṃkṛtam
caturmukhas tuṣṭamukho vāyum āha jagadguruḥ
23 amitrāṇāṃ bhayakaro mitrāṇām abhayaṃkaraḥ
ajeyo bhavitā te 'tra putro mārutamārutiḥ
24 rāvaṇotsādanārthāni rāmaprītikarāṇi ca
romaharṣakarāṇy eṣa kartā karmāṇi saṃyuge
25 evam uktvā tam āmantrya mārutaṃ te 'maraiḥ saha
yathāgataṃ yayuḥ sarve pitāmahapurogamāḥ
26 so 'pi gandhavahaḥ putraṃ pragṛhya gṛham ānayat
añjanāyāstam ākhyāya varaṃ dattaṃ viniḥsṛtaḥ
27 prāpya rāma varān eṣa varadānabalānvitaḥ
balenātmani saṃsthena so 'pūryata yathārṇavaḥ
28 balenāpūryamāṇo hi eṣa vānarapuṃgavaḥ
āśrameṣu maharṣīṇām aparādhyati nirbhayaḥ
29 srugbhāṇḍān agnihotraṃ ca valkalānāṃ ca saṃcayān
bhagnavicchinnavidhvastān suśāntānāṃ karoty ayam
30 sarveṣāṃ brahmadaṇḍānām avadhyaṃ brahmaṇā kṛtam
jānanta ṛṣayas taṃ vai kṣamante tasya nityaśaḥ
31 yadā keṣariṇā tv eṣa vāyunā sāñjanena ca
pratiṣiddho 'pi maryādāṃ laṅghayaty eva vānaraḥ
32 tato maharṣayaḥ kruddhā bhṛgvaṅgirasavaṃśajāḥ
śepur enaṃ raghuśreṣṭha nātikruddhātimanyavaḥ
33 bādhase yat samāśritya balam asmān plavaṃgama
tad dīrghakālaṃ vettāsi nāsmākaṃ śāpamohitaḥ
34 tatas tu hṛtatejaujā maharṣivacanaujasā
eṣo śramāṇi nānyeti mṛdubhāvagataś caran
35 atha ṛkṣarajā nāma vālisugrīvayoḥ pitā
sarvavānararājāsīt tejasā iva bhāskaraḥ
36 sa tu rājyaṃ ciraṃ kṛtvā vānarāṇāṃ harīśvaraḥ
tatas tvarkṣarajā nāma kāladharmeṇa saṃgataḥ
37 tasminn astamite vālī mantribhir mantrakovidaiḥ
pitrye pade kṛto rājā sugrīvo vālinaḥ pade
38 sugrīveṇa samaṃ tv asya advaidhaṃ chidravarjitam
ahāryaṃ sakhyam abhavad anilasya yathāgninā
39 eṣa śāpavaśād eva na vedabalam ātmanaḥ
vālisugrīvayor vairaṃ yadā rāmasamutthitam
40 na hy eṣa rāma sugrīvo bhrāmyamāṇo 'pi vālinā
vedayāno na ca hy eṣa balam ātmani mārutiḥ
41 parākramotsāha matipratāpaiḥ; sauśīlyamādhuryanayānayaiś ca
gāmbhīryacāturyasuvīryadhairyair; hanūmataḥ ko 'py adhiko 'sti loke
42 asau purā vyākaraṇaṃ grahīṣyan; sūryonmukhaḥ pṛṣṭhagamaḥ kapīndraḥ
udyadgirer astagiriṃ jagāma; granthaṃ mahad dhārayad aprameyaḥ
43 pravīvivikṣor iva sāgarasya; lokān didhakṣor iva pāvakasya
lokakṣayeṣv eva yathāntakasya; hanūmataḥ sthāsyati kaḥ purastāt
44 eṣo 'pi cānye ca mahākapīndrāḥ; sugrīvamaindadvividāḥ sanīlāḥ
satāratāreyanalāḥ sarambhās; tvatkāraṇād rāma surair hi sṛṣṭāḥ
45 tad etat kathitaṃ sarvaṃ yan māṃ tvaṃ paripṛcchasi
hanūmato bālabhāve karmaitat kathitaṃ mayā
46 dṛṣṭaḥ saṃbhāṣitaś cāsi rāma gacchamahe vayam
evam uktvā gatāḥ sarve ṛṣayas te yathāgatam
Book 7
Chapter 37
1 vimṛśya ca tato rāmo vayasyam akutobhayam
pratardanaṃ kāśipatiṃ pariṣvajyedam abravīt
2 darśitā bhavatā prītir darśitaṃ sauhṛdaṃ param
udyogaś ca kṛto rājan bharatena tvayā saha
3 tad bhavān adya kāśeyīṃ purīṃ vārāṇasīṃ vraja
ramaṇīyāṃ tvayā guptāṃ suprākārāṃ sutoraṇām
4 etāvad uktvā utthāya kākutsthaḥ paramāsanāt
paryaṣvajata dharmātmā nirantaram urogatam
5 visṛjya taṃ vayasyaṃ sa svāgatān pṛthivīpatīn
prahasan rāghavo vākyam uvāca madhurākṣaram
6 bhavatāṃ prītir avyagrā tejasā parirakṣitā
dharmaś ca niyato nityaṃ satyaṃ ca bhavatāṃ sadā
7 yuṣmākaṃ ca prabhāvena tejasā ca mahātmanām
hato durātmā durbuddhī rāvaṇo rākṣasādhipaḥ
8 hetumātram ahaṃ tatra bhavatāṃ tejasāṃ hataḥ
rāvaṇaḥ sagaṇo yuddhe saputraḥ sahabāndhavaḥ
9 bhavantaś ca samānītā bharatena mahātmanā
śrutvā janakarājasya kānane tanayāṃ hṛtām
10 udyuktānāṃ ca sarveṣāṃ pārthivānāṃ mahātmanām
kālo hy atītaḥ sumahān gamane rocatāṃ matiḥ
11 pratyūcus taṃ ca rājāno harṣeṇa mahatānvitāḥ
diṣṭyā tvaṃ vijayī rāma rājyaṃ cāpi pratiṣṭhitam
12 diṣṭyā pratyāhṛtā sītā diṣṭyā śatruḥ parājitaḥ
eṣa naḥ paramaḥ kāma eṣā naḥ kīrtir uttamā
13 yat tvāṃ vijayinaṃ rāma paśyāmo hataśātravam
upapannaṃ ca kākutstha yat tvam asmān praśaṃsasi
14 praśaṃsārhā hi jānanti praśaṃsāṃ vaktum īdṛśīm
āpṛcchāmo gamiṣyāmo hṛdistho naḥ sadā bhavān
15 bhavec ca te mahārāja prītir asmāsu nityadā
pratardanaṃ kāśipatiṃ pariṣvajyedam abravīt
2 darśitā bhavatā prītir darśitaṃ sauhṛdaṃ param
udyogaś ca kṛto rājan bharatena tvayā saha
3 tad bhavān adya kāśeyīṃ purīṃ vārāṇasīṃ vraja
ramaṇīyāṃ tvayā guptāṃ suprākārāṃ sutoraṇām
4 etāvad uktvā utthāya kākutsthaḥ paramāsanāt
paryaṣvajata dharmātmā nirantaram urogatam
5 visṛjya taṃ vayasyaṃ sa svāgatān pṛthivīpatīn
prahasan rāghavo vākyam uvāca madhurākṣaram
6 bhavatāṃ prītir avyagrā tejasā parirakṣitā
dharmaś ca niyato nityaṃ satyaṃ ca bhavatāṃ sadā
7 yuṣmākaṃ ca prabhāvena tejasā ca mahātmanām
hato durātmā durbuddhī rāvaṇo rākṣasādhipaḥ
8 hetumātram ahaṃ tatra bhavatāṃ tejasāṃ hataḥ
rāvaṇaḥ sagaṇo yuddhe saputraḥ sahabāndhavaḥ
9 bhavantaś ca samānītā bharatena mahātmanā
śrutvā janakarājasya kānane tanayāṃ hṛtām
10 udyuktānāṃ ca sarveṣāṃ pārthivānāṃ mahātmanām
kālo hy atītaḥ sumahān gamane rocatāṃ matiḥ
11 pratyūcus taṃ ca rājāno harṣeṇa mahatānvitāḥ
diṣṭyā tvaṃ vijayī rāma rājyaṃ cāpi pratiṣṭhitam
12 diṣṭyā pratyāhṛtā sītā diṣṭyā śatruḥ parājitaḥ
eṣa naḥ paramaḥ kāma eṣā naḥ kīrtir uttamā
13 yat tvāṃ vijayinaṃ rāma paśyāmo hataśātravam
upapannaṃ ca kākutstha yat tvam asmān praśaṃsasi
14 praśaṃsārhā hi jānanti praśaṃsāṃ vaktum īdṛśīm
āpṛcchāmo gamiṣyāmo hṛdistho naḥ sadā bhavān
15 bhavec ca te mahārāja prītir asmāsu nityadā
Book 7
Chapter 38
1 te prayātā mahātmānaḥ pārthivāḥ sarvato diśam
kampayanto mahīṃ vīrāḥ svapurāṇi prahṛṣṭavat
2 akṣauhiṇī sahasrais te samavetās tv anekaśaḥ
hṛṣṭāḥ pratigatāḥ sarve rāghavārthe samāgatāḥ
3 ūcuś caiva mahīpālā baladarpasamanvitāḥ
na nāma rāvaṇaṃ yuddhe paśyāmaḥ purataḥ sthitam
4 bharatena vayaṃ paścāt samānītā nirarthakam
hatā hi rākṣasās tatra pārthivaiḥ syur na saṃśayaḥ
5 rāmasya bāhuvīryeṇa pālitā lakṣmaṇasya ca
sukhaṃ pāre samudrasya yudhyema vigatajvarāḥ
6 etāś cānyāś ca rājānaḥ kathās tatra sahasraśaḥ
kathayantaḥ svarāṣṭrāṇi viviśus te mahārathāḥ
7 yathāpurāṇi te gatvā ratnāni vividhāni ca
rāmāya priyakāmārtham upahārān nṛpā daduḥ
8 aśvān ratnāni vastrāṇi hastinaś ca madotkaṭān
candanāni ca divyāni divyāny ābharaṇāni ca
9 bharato lakṣmaṇaś caiva śatrughnaś ca mahārathaḥ
ādāya tāni ratnāni ayodhyām agaman punaḥ
10 āgatāś ca purīṃ ramyām ayodhyāṃ puruṣarṣabhāḥ
daduḥ sarvāṇi ratnāni rāghavāya mahātmane
11 pratigṛhya ca tat sarvaṃ prītiyuktaḥ sa rāghavaḥ
sarvāṇi tāni pradadau sugrīvāya mahātmane
12 vibhīṣaṇāya ca dadau ye cānye ṛkṣavānarāḥ
hanūmatpramukhā vīrā rākṣasāś ca mahābalāḥ
13 te sarve hṛṣṭamanaso rāmadattāni tāny atha
śirobhir dhārayām āsur bāhubhiś ca mahābalāḥ
14 papuś caiva sugandhīni madhūni vividhāni ca
māṃsāni ca sumṛṣṭāni phalāny āsvādayanti ca
15 evaṃ teṣāṃ nivasatāṃ māsaḥ sāgro gatas tadā
muhūrtam iva tat sarvaṃ rāmabhaktyā samarthayan
16 reme rāmaḥ sa taiḥ sārdhaṃ vānaraiḥ kāmarūpibhiḥ
rājabhiś ca mahāvīryai rākṣasaiś ca mahābalaiḥ
17 evaṃ teṣāṃ yayau māso dvitīyaḥ śaiśiraḥ sukham
vānarāṇāṃ prahṛṣṭānāṃ rākṣasānāṃ ca sarvaśaḥ
kampayanto mahīṃ vīrāḥ svapurāṇi prahṛṣṭavat
2 akṣauhiṇī sahasrais te samavetās tv anekaśaḥ
hṛṣṭāḥ pratigatāḥ sarve rāghavārthe samāgatāḥ
3 ūcuś caiva mahīpālā baladarpasamanvitāḥ
na nāma rāvaṇaṃ yuddhe paśyāmaḥ purataḥ sthitam
4 bharatena vayaṃ paścāt samānītā nirarthakam
hatā hi rākṣasās tatra pārthivaiḥ syur na saṃśayaḥ
5 rāmasya bāhuvīryeṇa pālitā lakṣmaṇasya ca
sukhaṃ pāre samudrasya yudhyema vigatajvarāḥ
6 etāś cānyāś ca rājānaḥ kathās tatra sahasraśaḥ
kathayantaḥ svarāṣṭrāṇi viviśus te mahārathāḥ
7 yathāpurāṇi te gatvā ratnāni vividhāni ca
rāmāya priyakāmārtham upahārān nṛpā daduḥ
8 aśvān ratnāni vastrāṇi hastinaś ca madotkaṭān
candanāni ca divyāni divyāny ābharaṇāni ca
9 bharato lakṣmaṇaś caiva śatrughnaś ca mahārathaḥ
ādāya tāni ratnāni ayodhyām agaman punaḥ
10 āgatāś ca purīṃ ramyām ayodhyāṃ puruṣarṣabhāḥ
daduḥ sarvāṇi ratnāni rāghavāya mahātmane
11 pratigṛhya ca tat sarvaṃ prītiyuktaḥ sa rāghavaḥ
sarvāṇi tāni pradadau sugrīvāya mahātmane
12 vibhīṣaṇāya ca dadau ye cānye ṛkṣavānarāḥ
hanūmatpramukhā vīrā rākṣasāś ca mahābalāḥ
13 te sarve hṛṣṭamanaso rāmadattāni tāny atha
śirobhir dhārayām āsur bāhubhiś ca mahābalāḥ
14 papuś caiva sugandhīni madhūni vividhāni ca
māṃsāni ca sumṛṣṭāni phalāny āsvādayanti ca
15 evaṃ teṣāṃ nivasatāṃ māsaḥ sāgro gatas tadā
muhūrtam iva tat sarvaṃ rāmabhaktyā samarthayan
16 reme rāmaḥ sa taiḥ sārdhaṃ vānaraiḥ kāmarūpibhiḥ
rājabhiś ca mahāvīryai rākṣasaiś ca mahābalaiḥ
17 evaṃ teṣāṃ yayau māso dvitīyaḥ śaiśiraḥ sukham
vānarāṇāṃ prahṛṣṭānāṃ rākṣasānāṃ ca sarvaśaḥ
Book 7
Chapter 39
1 tathā sma teṣāṃ vasatām ṛkṣavānararakṣasām
rāghavas tu mahātejāḥ sugrīvam idam abravīt
2 gamyatāṃ saumya kiṣkindhāṃ durādharṣaṃ surāsuraiḥ
pālayasva sahāmātyai rājyaṃ nihatakaṇṭakam
3 aṅgadaṃ ca mahābāho prītyā paramayānvitaḥ
paśya tvaṃ hanumantaṃ ca nalaṃ ca sumahābalam
4 suṣeṇaṃ śvaśuraṃ śūraṃ tāraṃ ca balināṃ varam
kumudaṃ caiva durdharṣaṃ nīlaṃ ca sumahābalam
5 vīraṃ śatabaliṃ caiva maindaṃ dvividam eva ca
gajaṃ gavākṣaṃ gavayaṃ śarabhaṃ ca mahābalam
6 ṛkṣarājaṃ ca durdharṣaṃ jāmbavantaṃ mahābalam
paśya prītisamāyukto gandhamādanam eva ca
7 ye cānye sumahātmāno madarthe tyaktajīvitāḥ
paśya tvaṃ prītisaṃyukto mā caiṣāṃ vipriyaṃ kṛthāḥ
8 evam uktvā ca sugrīvaṃ praśasya ca punaḥ punaḥ
vibhīṣaṇam athovāca rāmo madhurayā girā
9 taṅkāṃ praśādhi dharmeṇa saṃmato hy asi pārthiva
purasya rākṣasānāṃ ca bhrātur vaiśvaraṇasya ca
10 mā ca buddhim adharme tvaṃ kuryā rājan kathaṃ cana
buddhimanto hi rājāno dhruvam aśnanti medinīm
11 ahaṃ ca nityaśo rājan sugrīvasahitas tvayā
smartavyaḥ parayā prītyā gaccha tvaṃ vigatajvaraḥ
12 rāmasya bhāṣitaṃ śrutvā ṛṣkavānararākṣasāḥ
sādhu sādhv iti kākutsthaṃ praśaśaṃsuḥ punaḥ punaḥ
13 tava buddhir mahābāho vīryam adbhutam eva ca
mādhuryaṃ paramaṃ rāma svayambhor iva nityadā
14 teṣām evaṃ bruvāṇānāṃ vānarāṇāṃ ca rakṣasām
hanūmatpraṇato bhūtvā rāghavaṃ vākyam abravīt
15 sneho me paramo rājaṃs tvayi nityaṃ pratiṣṭhitaḥ
bhaktiś ca niyatā vīra bhāvo nānyatra gacchati
16 yāvad rāmakathāṃ vīra śroṣye 'haṃ pṛthivītale
tāvac charīre vatsyantu mama prāṇā na saṃśayaḥ
17 evaṃ bruvāṇaṃ rājendro hanūmantam athāsanāt
utthāya ca pariṣvajya vākyam etad uvāca ha
18 evam etat kapiśreṣṭha bhavitā nātra saṃśayaḥ
lokā hi yāvat sthāsyanti tāvat sthāsyati me kathā
19 cariṣyati kathā yāval lokān eṣā hi māmikā
tāvac charīre vatsyanti prāṇās tava na saṃśayaḥ
20 tato 'sya hāraṃ candrābhaṃ mucya kaṇṭhāt sa rāghavaḥ
vaidūryataralaṃ snehād ābabandhe hanūmati
21 tenorasi nibaddhena hāreṇa sa mahākapiḥ
rarāja hemaśailendraś candreṇākrāntamastakaḥ
22 śrutvā tu rāghavasyaitad utthāyotthāya vānarāḥ
praṇamya śirasā pādau prajagmus te mahābalāḥ
23 sugrīvaś caiva rāmeṇa pariṣvakto mahābhujaḥ
vibhīṣaṇaś ca dharmātmā nirantaram urogataḥ
24 sarve ca te bāṣpagalāḥ sāśrunetrā vicetasaḥ
saṃmūḍhā iva duḥkhena tyajante rāghavaṃ tadā
rāghavas tu mahātejāḥ sugrīvam idam abravīt
2 gamyatāṃ saumya kiṣkindhāṃ durādharṣaṃ surāsuraiḥ
pālayasva sahāmātyai rājyaṃ nihatakaṇṭakam
3 aṅgadaṃ ca mahābāho prītyā paramayānvitaḥ
paśya tvaṃ hanumantaṃ ca nalaṃ ca sumahābalam
4 suṣeṇaṃ śvaśuraṃ śūraṃ tāraṃ ca balināṃ varam
kumudaṃ caiva durdharṣaṃ nīlaṃ ca sumahābalam
5 vīraṃ śatabaliṃ caiva maindaṃ dvividam eva ca
gajaṃ gavākṣaṃ gavayaṃ śarabhaṃ ca mahābalam
6 ṛkṣarājaṃ ca durdharṣaṃ jāmbavantaṃ mahābalam
paśya prītisamāyukto gandhamādanam eva ca
7 ye cānye sumahātmāno madarthe tyaktajīvitāḥ
paśya tvaṃ prītisaṃyukto mā caiṣāṃ vipriyaṃ kṛthāḥ
8 evam uktvā ca sugrīvaṃ praśasya ca punaḥ punaḥ
vibhīṣaṇam athovāca rāmo madhurayā girā
9 taṅkāṃ praśādhi dharmeṇa saṃmato hy asi pārthiva
purasya rākṣasānāṃ ca bhrātur vaiśvaraṇasya ca
10 mā ca buddhim adharme tvaṃ kuryā rājan kathaṃ cana
buddhimanto hi rājāno dhruvam aśnanti medinīm
11 ahaṃ ca nityaśo rājan sugrīvasahitas tvayā
smartavyaḥ parayā prītyā gaccha tvaṃ vigatajvaraḥ
12 rāmasya bhāṣitaṃ śrutvā ṛṣkavānararākṣasāḥ
sādhu sādhv iti kākutsthaṃ praśaśaṃsuḥ punaḥ punaḥ
13 tava buddhir mahābāho vīryam adbhutam eva ca
mādhuryaṃ paramaṃ rāma svayambhor iva nityadā
14 teṣām evaṃ bruvāṇānāṃ vānarāṇāṃ ca rakṣasām
hanūmatpraṇato bhūtvā rāghavaṃ vākyam abravīt
15 sneho me paramo rājaṃs tvayi nityaṃ pratiṣṭhitaḥ
bhaktiś ca niyatā vīra bhāvo nānyatra gacchati
16 yāvad rāmakathāṃ vīra śroṣye 'haṃ pṛthivītale
tāvac charīre vatsyantu mama prāṇā na saṃśayaḥ
17 evaṃ bruvāṇaṃ rājendro hanūmantam athāsanāt
utthāya ca pariṣvajya vākyam etad uvāca ha
18 evam etat kapiśreṣṭha bhavitā nātra saṃśayaḥ
lokā hi yāvat sthāsyanti tāvat sthāsyati me kathā
19 cariṣyati kathā yāval lokān eṣā hi māmikā
tāvac charīre vatsyanti prāṇās tava na saṃśayaḥ
20 tato 'sya hāraṃ candrābhaṃ mucya kaṇṭhāt sa rāghavaḥ
vaidūryataralaṃ snehād ābabandhe hanūmati
21 tenorasi nibaddhena hāreṇa sa mahākapiḥ
rarāja hemaśailendraś candreṇākrāntamastakaḥ
22 śrutvā tu rāghavasyaitad utthāyotthāya vānarāḥ
praṇamya śirasā pādau prajagmus te mahābalāḥ
23 sugrīvaś caiva rāmeṇa pariṣvakto mahābhujaḥ
vibhīṣaṇaś ca dharmātmā nirantaram urogataḥ
24 sarve ca te bāṣpagalāḥ sāśrunetrā vicetasaḥ
saṃmūḍhā iva duḥkhena tyajante rāghavaṃ tadā
Book 7
Chapter 40
1 visṛjya ca mahābāhur ṛkṣavānararākṣasān
bhrātṛbhiḥ sahito rāmaḥ pramumoda sukhī sukham
2 athāparāhṇasamaye bhrātṛbhiḥ saha rāghavaḥ
śuśrāva madhurāṃ vāṇīm antarikṣāt prabhāṣitām
3 saumya rāma nirīkṣasva saumyena vadanena mām
kailāsaśikharāt prāptaṃ viddhi māṃ puṣkaraṃ prabho
4 tava śāsanam ājñāya gato 'smi dhanadaṃ prati
upasthātuṃ naraśreṣṭha sa ca māṃ pratyabhāṣata
5 nirjitas tvaṃ narendreṇa rāghaveṇa mahātmanā
nihatya yudhi durdharṣaṃ rāvaṇaṃ rākṣasādhipam
6 mamāpi paramā prītir hate tasmin durātmani
rāvaṇe sagaṇe saumya saputrāmātyabāndhave
7 sa tvaṃ rāmeṇa laṅkāyāṃ nirjitaḥ paramātmanā
vaha saumya tam eva tvam aham ājñāpayāmi te
8 eṣa me paramaḥ kāmo yat tvaṃ rāghavanandanam
vaher lokasya saṃyānaṃ gacchasva vigatajvaraḥ
9 tacchāsanam ahaṃ jñātvā dhanadasya mahātmanaḥ
tvatsakāśaṃ punaḥ prāptaḥ sa evaṃ pratigṛhṇa mām
10 bāḍham ity eva kākutsthaḥ puṣpakaṃ samapūjayat
lājākṣataiś ca puṣpaiś ca gandhaiś ca susugandhibhiḥ
11 gamyatāṃ ca yathākāmam āgacches tvaṃ yadā smare
evam astv iti rāmeṇa visṛṣṭaḥ puṣpakaḥ punaḥ
abhipretāṃ diśaṃ prāyāt puṣpakaḥ puṣpabhūṣitaḥ
12 evam antarhite tasmin puṣpake vividhātmani
bharataḥ prāñjalir vākyam uvāca raghunandanam
13 atyadbhutāni dṛśyante tvayi rājyaṃ praśāsati
amānuṣāṇāṃ sattvānāṃ vyāhṛtāni muhur muhuḥ
14 anāmayāc ca martyānāṃ sāgro māso gato hy ayam
jīrṇānām api sattvānāṃ mṛtyur nāyāti rāghava
15 putrān nāryaḥ prasūyante vapuṣmantaś ca mānavāḥ
harṣaś cābhyadhiko rājañ janasya puravāsinaḥ
16 kāle ca vāsavo varṣaṃ pātayaty amṛtopamam
vāyavaś cāpi vāyante sparśavantaḥ sukhapradāḥ
17 īdṛśo naś ciraṃ rājā bhavatv iti nareśvara
kathayanti pure paurā janā janapadeṣu ca
18 etā vācaḥ sumadhurā bharatena samīritāḥ
śrutvā rāmo mudā yuktaḥ pramumoda sukhī sukham
bhrātṛbhiḥ sahito rāmaḥ pramumoda sukhī sukham
2 athāparāhṇasamaye bhrātṛbhiḥ saha rāghavaḥ
śuśrāva madhurāṃ vāṇīm antarikṣāt prabhāṣitām
3 saumya rāma nirīkṣasva saumyena vadanena mām
kailāsaśikharāt prāptaṃ viddhi māṃ puṣkaraṃ prabho
4 tava śāsanam ājñāya gato 'smi dhanadaṃ prati
upasthātuṃ naraśreṣṭha sa ca māṃ pratyabhāṣata
5 nirjitas tvaṃ narendreṇa rāghaveṇa mahātmanā
nihatya yudhi durdharṣaṃ rāvaṇaṃ rākṣasādhipam
6 mamāpi paramā prītir hate tasmin durātmani
rāvaṇe sagaṇe saumya saputrāmātyabāndhave
7 sa tvaṃ rāmeṇa laṅkāyāṃ nirjitaḥ paramātmanā
vaha saumya tam eva tvam aham ājñāpayāmi te
8 eṣa me paramaḥ kāmo yat tvaṃ rāghavanandanam
vaher lokasya saṃyānaṃ gacchasva vigatajvaraḥ
9 tacchāsanam ahaṃ jñātvā dhanadasya mahātmanaḥ
tvatsakāśaṃ punaḥ prāptaḥ sa evaṃ pratigṛhṇa mām
10 bāḍham ity eva kākutsthaḥ puṣpakaṃ samapūjayat
lājākṣataiś ca puṣpaiś ca gandhaiś ca susugandhibhiḥ
11 gamyatāṃ ca yathākāmam āgacches tvaṃ yadā smare
evam astv iti rāmeṇa visṛṣṭaḥ puṣpakaḥ punaḥ
abhipretāṃ diśaṃ prāyāt puṣpakaḥ puṣpabhūṣitaḥ
12 evam antarhite tasmin puṣpake vividhātmani
bharataḥ prāñjalir vākyam uvāca raghunandanam
13 atyadbhutāni dṛśyante tvayi rājyaṃ praśāsati
amānuṣāṇāṃ sattvānāṃ vyāhṛtāni muhur muhuḥ
14 anāmayāc ca martyānāṃ sāgro māso gato hy ayam
jīrṇānām api sattvānāṃ mṛtyur nāyāti rāghava
15 putrān nāryaḥ prasūyante vapuṣmantaś ca mānavāḥ
harṣaś cābhyadhiko rājañ janasya puravāsinaḥ
16 kāle ca vāsavo varṣaṃ pātayaty amṛtopamam
vāyavaś cāpi vāyante sparśavantaḥ sukhapradāḥ
17 īdṛśo naś ciraṃ rājā bhavatv iti nareśvara
kathayanti pure paurā janā janapadeṣu ca
18 etā vācaḥ sumadhurā bharatena samīritāḥ
śrutvā rāmo mudā yuktaḥ pramumoda sukhī sukham
No comments:
Post a Comment